Rīgā būs ievērojamā franču mākslinieka Bernāra Venē darbu izstāde

Venē ir viena no mūsdienu mākslas scēnas hrestomātiskajām parādībām, kura izstāde sniedz iespēju iepazīt ne tikai viena konkrēta autora daiļradi, bet arī zīmīgu 20. un 21. gadsimta mākslas idejisko un konceptuālo bāzi. Izstādi veido kuratores Daiga Rudzāte un Una Meistere.

Izstādi, kas veidota īpaši Rīgai un Mākslas muzeja "Rīgas birža" Lielajai zālei, producē kultūras un mākslas portāls "Arterritory.com" sadarbībā ar Bernāra Venē studiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. "Bernārs Venē nemitīgi izaicina savu ideju, iespēju, dzīves un mākslas kā procesa robežas. Radīt mākslu viņam nozīmē artikulēt un pārveidot, iesaistot šajā procesā dažādas disciplīnas – zinātni, matemātiku, mūziku, arhitektūru, fiziku, ģeometriju un arī mediju telpā notiekošo," saka viena no projekta kuratorēm Una Meistere.

Izstādē kopumā būs skatāmi 28 darbi – gan pēdējos gados tapušie, gan arī paraugi no Bernāra Venē radošās darbības agrīnā posma. Šīs izstādes centrālā ass ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver "visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā."

Bernārs Venē saka: "Šīs formulas jeb "figūras" es aizņemos no zinātnes grāmatām. Reizēm gadās, ka izvēlētajai figūrai es pievienoju kādu vienādojumu, jo tas to papildina, taču to daru arī tāpēc, ka tas samazina noteiktu izvēlēto priekšmetu formālo aspektu un padara tos sarežģītākus. Samazinot iespējamību tos tūlītēji interpretēt kā "skaistus attēlus". Mani objekti tiek izvēlēti to novitātes, vizuālās oriģinalitātes dēļ. Un bieži vien to "atšķirīguma", "distancētības" dēļ no visa, ko esmu iemācījies par mākslu. Matemātikas izmantošana manā praksē ir paredzēta, lai ieviestu citu realitāti. Tā ir valoda, kurai ir savas formālās īpatnības, sava organizācija, savi estētiskie noteikumi. Mani tajā interesē piedāvājuma bagātība, kas atbrīvota no stilistiskajiem ierobežojumiem, kas raksturīgi mākslai, kas identificējas ar 20. gadsimta lielajiem vēsturiskajiem virzieniem."

Plašai auditorijai Venē vārds saistās ar monumentālām formām, tomēr savas vairāk nekā 60 gadus ilgās karjeras laikā viņš strādājis ar visdažādākajiem medijiem – glezniecību, instalāciju, zīmējumu, tēlniecību, skatuves dizainu, rakstījis mūziku un debitējis kā horeogrāfs. Venē darbi aplūkojami pasaules vadošajās izstāžu zālēs, muzejos, galerijās un laikmetīgās mākslas kolekcijās. 2023. gadā Starptautiskajā tēlniecības centrā Ņujorkā Bernārs Venē saņēma balvu par mūža ieguldījumu tēlniecībā. Mākslinieks ilgstoši dzīvojis Ņujorkā, taču šobrīd viņa mājvieta ir Lemuī pilsētiņa Dienvidfrancijā, kur atrodas arī Venē mākslas fonds, kas iemantojis īpaša Eiropas kultūras galamērķa statusu.

Bernāra Venē veidotais 18 metrus augstais un 40 tonnu smagais tērauda objekts – veltījums olimpiskajai lāpai, ir vienīgais publiskais mākslas darbs, kas tika radīts īpaši 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Parīzē.

"Rīgas biržas" izstādes projekta vadītāja Vita Birzaka uzsver, ka muzeja izstāžu programmas kontekstā ir ļoti būtiski ar zināmu regularitāti turpināt veidot starptautisku izstāžu projektus, kas dara pieejamu mūsu reģiona skatītājiem pasaules laikmetīgo mākslu. "Venē gadījumā tā ir arī īpaša saspēle ar grezno 19. gadsimta Biržas interjeru, pretnostatot savu kompozīciju matemātisko abstrakciju un dinamiku ar telpas majestātisko simetriju," pauž Birzaka.

Izstādes atklāšanai par godu 23. janvārī pulksten 16 sadarbībā ar Latvijas Universitāti tiek rīkota Bernāra Venē publiskā lekcija Latvijas Universitātes Mazajā Aulā, kuru ievadīs LU profesora, fiziķa, kvantu fizikas pētnieka Mārča Auziņa un Bernāra Venē saruna.

Projekta kuratores ir Una Meistere un Daiga Rudzāte, izstādes arhitekts – Martins Vizbulis, grafiskais dizainers – Krišs Salmanis.