Cesvaines pils muzejam nodos rakstnieka Augusta Saulieša kūtī atrastu gleznotāja Jaņa Rozentāla zīmētu rakstnieka portretu, informēja pasākuma organizatoru pārstāve Ieva Geidmane.
Sestdien, 21. decembrī, pulksten 14 Cesvaines pilī notiks rakstnieka Saulieša piemiņas pasākums, kurā pils muzejam tiks nodoti rakstnieka celtajās mājās "Sauliešos" šā gada pavasarī atrastie dokumenti.
Starp kūtī un citās saimniecības ēkās gadiem krātiem atkritumiem "Sauliešos" šā gada pavasarī tika atrasts arī Rozentāla zīmēts Saulieša portrets, rakstnieka laulību apliecība, mājas grāmata un muzeja viesu grāmata ar ierakstiem kopš 1962. gada.
Rakstnieka aprūpēto saimniecību un paša celtos "Sauliešus", kuros ilgus gadus bija rakstnieka piemiņas istaba, pēc viņa meitas Ilzes Plikauses nāves 2019. gadā trīs reizes pārdeva pa daļām, līdz 2022. gada ziemā pussabrukušās ēkas, nezinot māju slaveno vēsturi, iegādājās Geidmaņu ģimene no Rīgas. Tagad rakstnieka piemiņas istaba ir pārceļojusi uz Cesvaines pils muzeju, bet jaunie saimnieki "Sauliešos" iecerējuši izveidot ekspozīciju par Plikaušu dzimtas un "Sauliešu" māju vēsturi.
Koncerta programmā izskanēs jaunā komponista Fridriha Geidmaņa vairāku dziesmu ar Saulieša vārdiem pirmatskaņojumi Rīgas Doma kora skolas audzēkņu grupas izpildījumā, novadpētnieces Daces Zvirgzdiņas stāstījums "Augusts Saulietis toreiz" un jauno īpašnieku stāstījums par "Sauliešiem" šodien.
Apmeklētāji varēs iepazīt saimniecības ēkās atrastos dokumentus un vērtības, kuru vidū ir arī Rozentāla zīmētais rakstnieka portrets. Ieeja pasākumā ir bezmaksas.
Saulietis (kristīts kā Augusts Plikausis, 22.12.1869.-27.01.1933.) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors.
Saulietis līdzās Jānim Jaunsudrabiņam, Annai Brigaderei, Kārlim Skalbem, Rūdolfam Blaumanim ir uzskatāms par latviešu rakstniecības klasiķi, kura darbu vērtību un nozīmību apliecina fakts, ka viņa bēru dienā 1933. gadā visā valstī bija izsludinātas sēras.
Rakstnieks beidzis Valmieras skolotāju kursus, strādājis par skolotāju Straupē, Grašos, par latviešu valodas un literatūras skolotāju Rīgas sieviešu proģimnāzijā un Ata Ķeniņa zēnu reālskolā (tagad Rīgas 40. vidusskola), bijis viens no Cesvaines vidusskolas dibinātājiem. 1904.gadā viņš kopā ar Ķeniņu, Pavasaru Jāni un Rozentālu nodibināja grāmatu apgādu "Zalktis" un bija žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis, bet 1914.-1915. gadā vadīja laikraksta "Latvija" literāro daļu. Draudzība ar Rozentālu rakstnieku saistīja līdz mākslinieka dzīves beigām.
Kā norāda novadpētniece Zvirgzdiņa, ar savu ētisko maksimālismu Saulietis nebija ērts nevienai varai un jau drīz pēc rakstnieka nāves viņa darbi tika izstumti no skolu mācību programmām. 1949. gada 25. martā Saulieša ģimene tika politiski represēta un izsūtīta uz Sibīriju, un daļa viņa darbu nonāca aizliegtās literatūras sarakstā. Arī atjaunotās valsts izdevniecībām nebija intereses par Saulieša literāro mantojumu, un latviešu literatūras programmās Latvijas skolās rakstnieka darbi tā arī neatgriezās, norāda Zvirgzdiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
