Nosaukti "Purvīša balvas 2025" kandidāti; Zuzāns noslēdz sadarbību ar balvu  (1)

Indriķis Ģelzis par personālizstādi "Ūdeņaina dienas actiņa" Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.);

Romāns Korovins par personālizstādi "Nomirsim kopā" Rotko muzejā Daugavpilī (01.03.–19.05.2024.);

Ieva Kraule-Kūna par personālizstādi "Rīma" galerijā "427" (27.09.–03.11.2024.);

Inga Meldere un Luīze Nežberte par izstādi "Saulstāves" Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.09.–01.11.2024.);

Luīze Rukšāne par personālizstādi "Locījuma vietas" izstāžu zālē "TUR_telpa" (19.01.–17.02.2024.);

Krišs Salmanis par personālizstādi "Rūgts" Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023.);

Elza Sīle par personālizstādi "Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas" izstāžu zālē "Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa" (07.09.–27.10.2024.);

Paula Zvane par personālizstādi "Neredzams" galerijā "LOOK!" (02.–24.02.2024.).

Neatkarīgo ekspertu darba grupa minētajā periodā diskutējusi, analizējusi 62 izstādes, mākslas notikumus, nominējot balvai 24 darbus. Ekspertu darba grupas vadītāja Arta Vārpa stāsta: "Gan ceturkšņa nominācijās, gan finālistu astotniekā pamanāmas šādas tendences: pirmkārt, līdzās Latvijas mākslā savas pozīcijas nostiprinājušiem autoriem, pārliecinoši sevi piesaka jaunākās paaudzes mākslinieki. Ar starptautisku mākslas izglītību un pieredzi, tomēr ar nepārprotamu vēlmi izstādīties Latvijā, kaut tam ne vienmēr ir vajadzīgie resursi un mākslas infrastruktūra. Otrkārt, attīstās savstarpējā sadarbība. Mākslinieki (un kuratori, citu disciplīnu pārstāvji) rada projektus kopā, nehierarhiski mijiedarbojas un veido dialogus ar citu paaudžu mākslu. Finālistu izstādes izceļas ar ļoti nospriegotiem vēstījumiem, izteikta ir mākslas sasaiste ar pasaules aktualitātēm. Vairākus darbus caurstrāvo globāla un individuāla apdraudētības sajūta, autori piedāvā arī stratēģijas grūtu laiku un apokaliptisku scenāriju pārvarēšanai."

Balvas kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs skatāma no 12. aprīļa līdz 8. jūnijam. "Purvīša balvas 2025" laureāts tiks paziņots 23. maijā.

"Purvīša balvas" laureātu izvēlēs starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce; muzeja un "Purvīša balvas" patrons, SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns; galerists, kurators, Dānijas izstāžu telpas "Kunsthal 44 Møen" līdzdibinātājs Renē Bloks (René Block); franču kurators, mākslas kritiķis, grāmatas "Attiecību estētika" autors, Parīzes "Palais de Tokyo" līdzdibinātājs, viens no mākslas institūcijas "Montpellier Contemporain" (MoCo) dibinātājiem Nikolā Burjo (Nicolas Bourriau); Kopenhāgenas mākslas telpas "Overgaden – Laikmetīgās mākslas institūts" vadītāja un galvenā kuratore Rea Dalla (Rhea Dall); kuratore, rakstniece, Atēnu Kunsthalles un mākslas un kultūras žurnāla "South as a State of Mind" dibinātāja, SPARK (Austrija) mākslas meses līdzdibinātāja Marina Fokidis; mākslas kolekcionāre, "VV Foundation" dibinātāja Vita Liberte.

"Purvīša balva" tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). "Purvīša balva" ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Līdz ar devītās "Purvīša balvas" pasniegšanu SIA "Alfor" un Jānis Zuzāns noslēdz sadarbību ar "Purvīša balvas" institūciju. "Katrai lietai, norisei, procesam ir savs sākums un savas beigas. "Purvīša balvu" vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar SIA "Alfor" un Kultūras projektu aģentūru "INDIE". 2008. gada 9. janvārī tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību "Purvīša balvas" dibināšanā un organizēšanā. "Purvīša balva" ir kļuvusi par prestižu apbalvojumu, kas izskan starptautiski. Tā ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā un Baltijā. Tā kopš pirmsākumiem godam veikusi savu pamatuzdevumu – regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā. Un tas viss noticis pateicoties šai trīspusējai publiskai un privātai partnerībai, sadarbībai un SIA "Alfor" atbalstam," uzsver Māra Lāce. "Es pateicos Jānim Zuzānam par atbalstu Latvijas laikmetīgās mākslas procesam astoņpadsmit gadu garumā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka "Purvīša balvas" institūcija ir bijusi ļoti jaudīga un redzu potenciālu darbības turpināšanai jaunā kvalitātē."

"Dibinot "Purvīša balvu", mūsu mērķis bija apzināt, sistemātiski atspoguļot un vērst sabiedrības (arī par jomu atbildīgo valsts iestāžu) uzmanību uz izcilākajiem sasniegumiem Latvijas profesionālajā mākslā. Teju divas desmitgades "Purvīša balva" ir bijusi vienīgā balva Latvijas vizuālajā mākslā. Es turpināšu atbalstīt un padarīt laikmetīgo mākslu pieejamu sabiedrībai Latvijas iespaidīgākajā laikmetīgās mākslas telpā Zuzeum, kas gūst aizvien plašāku vietējās un arī starptautiskās publikas interesi," stāsta Jānis Zuzāns.

Atgādinām, ka laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādājuši: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības "Latvijas kultūras projekti" direktoru Māri Vītolu.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirzīja reizi ceturksnī.

"Purvīša balva" dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Pirmo "Purvīša balvu" 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās "Purvīša balvas" laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība". Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi "Dziesma". Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra". Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti". Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs".