LNMM atklās gleznotājas Līgas Purmales izstādi "Pagājušo prieku dārzs"
Foto: Normunds Brasliņš. Līga Purmale. Absinta dzērāji. 2007. LNMM kolekcija

No šī gada 7. februāra līdz 10. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas otrā stāva labā spārna zālēs, ciklā "Paaudze" norisināsies Līgas Purmales personālizstāde "Pagājušo prieku dārzs", kas veltīta mākslinieces piecdesmit gadus ilgajai radošajai darbībai.

Kā atgādina izstādes veidotāji, Līga Purmale (1948) ir izcila latviešu gleznotāja, kuras daiļradē vērojama nemitīga formāla un tematiska attīstība. Kopš agras bērnības viņa daudz laika pavadījusi lasot un zīmējot. Tādēļ arī mātes Vallijas Purmales (kura bija zīmēšanas skolotāja Dundagas vidusskolā) iedvesmota, Līga sāka mācīties Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1961–1968) un pēc tam iestājās Teodora Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā (tagad – Latvijas Mākslas akadēmija) Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā Induļa Zariņa (1929–1997) vadībā.

Kā raksta izstādes kuratore Agnese Zviedre, jau studiju gados Līga Purmale savu vārdu pieteica skaļi un nepārprotami. 1974. gadā kopā ar studiju un dzīvesbiedru mākslinieku Miervaldi Poli (1948) noorganizēja pirmo kopizstādi Rīgas centrālajā Poligrāfiķu klubā fotokluba "Rīga" telpās. Abi mākslinieki pirmo reizi plašākai publikai prezentēja savus fotoreālisma stilā gleznotos darbus, kļūstot par šīs tendences aizsācējiem Latvijā.

Pēc fotoreālisma perioda (1973–1976) Līga Purmale sāka gleznot apkārtējo vidi tuvplānā – interjera elementus ("Logs", 1978) un dārza fragmentus ("Pagalma stūris ziemā", 1977). Ar maksimālu jūtīgumu māksliniece pēta materiālo pasauli, augus, diennakts laikus un gadalaikus. Darbi ataino it kā atturīgus, bet emocionāli vērīgus nejauši ierāmētus skatus, kas vienlaikus tiecas uz realitātes dokumentēšanu un intimitāti, raksta Zviedre.

LNMM atklās gleznotājas Līgas Purmales izstādi "Pagājušo prieku dārzs"
Foto: Normunds Brasliņš. Normunds Brasliņš. Līga Purmale. Pēcpusdiena. 1981. LNMM kolekcija.

80. gadu sākumā Līga Purmale pievērsās ainavas glezniecībai, vairs neveidojot tuvplānus. Viņa centās attēlot visu tieši tā, kā tas ir dzīvē ("Ziemā", 1981). Šajā periodā māksliniece glezno viņai raksturīgās miglas ainavas ("Ganībās", 1980). Atmetot visu lieko, ainava kļuva tukšāka, gaišāka un nosacītāka ("Lietū", 1988). Minētā pieeja sasniedza kulmināciju 90. gadu sākumā, kad migla dominē, un gleznās redzamas vairs tikai vājas ainavu aprises.

1990. gados Līgu Purmali aizrauj pilsētas dzīve, tās ritmi un vide – kafejnīcas, krustojumi, gājēju pārejas, subkultūru pārstāvji, tango dejotāji, bokseri un grafiti mākslinieki. Piemēram, izstādē un gleznu sērijā "City Tour" (2009), kas norisinājās "Rīgas Galerijā" (kuratore Inese Riņķe), Līga Purmale portretēja pilsētas dzīvi "it kā tā būtu mirklī tverta, fotografējot no tūristu autobusa loga". Šajā gleznu ciklā koncentrēti atspoguļots mākslinieces skats uz mūsdienu pilsētu un tai raksturīgajiem simboliem.

2012. gadā radītajā darbu sērijā "Flashback" Līga Purmale atgriezās pie fotoreālisma principiem. Caur savas ģimenes prizmu autore aplūko Latvijas vēstures notikumus no 20. gadsimta sākuma līdz 1975. gadam, kad viņa uzsāka profesionālo karjeru. Iedvesmu darbiem Purmale smēlusies personīgajās atmiņās, ģimenes fotoalbumos, mājas bibliotēkas grāmatās (kurās bērnībā Līga zīmējusi uz lapu malām) un atlasītās, savam laikam raksturīgās preses fotogrāfijās. Šī piesātinātā gleznu sērija savieno pagātni un tagadni, norāda kuratore.

LNMM atklās gleznotājas Līgas Purmales izstādi "Pagājušo prieku dārzs"
Foto: Normunds Brasliņš. Līga Purmale. Ziemā. 1981. LNMM kolekcija

Vēlāk māksliniece uz brīdi atkal atgriezās pie dabas (personālizstāde "Kas dārzā" (2018) galerijā "Daugava" (kuratore Anda Treija)) un gleznoja dārzā redzamos tuvplānus, atspulgus un gaismu spēles – koku lapotnes, ziedus un ogas no kukaiņa perspektīvas.

Izstāde "Pagājušo prieku dārzs" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apkopo Līgas Purmales radošo veikumu pusgadsimta periodā – no agrīnām fotoreālisma kompozīcijām līdz pat šogad tapušiem jaundarbiem.

Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls "Paaudze" aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas ceturtā stāva izstāžu zālēs un kopš 2021. gada arī otrā stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins, Daina Dagnija, Jānis Pauļuks, Māra Kažociņa, Inta Celmiņa, Auseklis Baušķenieks, Gunārs Cīlītis, Jānis Aivars Karlovs, Biruta Baumane, Lea Dāvidova-Medene, Imants Vecozols, Rūsiņš Rozīte, Biruta Delle, Aija Jurjāne, Rolands Kaņeps, Gunārs Binde, Līga Purmale. Sagatavošanā ir izstādes Mārai Vaičunas un Aijai Ozoliņai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!