Abām gleznām joprojām redzamas no laupīšanas palikušās pēdas.
Līdz šim tika uzskatīts, ka "Kliedziens" uzgleznots 1893.gadā, tomēr Munka muzeja vadītāja Ingebjerga Idstī trešdien preses konferencē paziņoja, ka glezna datējama ar 1910.gadu, lai gan arī par to pastāv zināmas šaubas.
"Rakstītie avoti, stila pētījumi un zināmā mērā tehniskie novērojumi gleznas restaurācijas procesā liecina par mazāku vecumu," viņa sacīja.
Kad nolaupītās gleznas tika atrastas, tās bija saskrāpētas, ieplēstas un bojātas no mitruma.
Visredzamākais ir liels, mitrs traips gleznas "Kliedziens" apakšējā kreisajā stūrī, kuru speciālisti nolēma neaiztikt, lai nesabojātu mākslas darbu vēl vairāk.
Abas gleznas trešdien tika prezentētas medijiem pirmo reizi, kopš tika sākts restaurācijas process, un publiskai apskatei muzejā būs pieejamas no piektdienas ar uzrakstu: "Kliedziens un Madonna - atgriezušies".
Vēl viena gleznas "Kliedziens" versija Norvēģijas Nacionālajā galerijā Oslo joprojām datēta ar 1893.gadu, paziņoja muzeja pārstāvji.
Divi bruņoti vīrieši kapucēs 2004.gada 22.augustā iebruka Munka muzejā Oslo, pārsteigto apmeklētāju klātbūtnē piedraudot muzeja darbiniekam ar ieroci un nolaupot abas gleznas. Bojātie mākslas darbi tika atrasti 2006.gada augusta beigās, tomēr policija atteicās atklāt, kā tai izdevās atgūt mākslas darbus.
Par saistību ar gleznu nolaupīšanu 2006.gada maijā tika notiesāti trīs apsūdzētie, kuriem piespriesti četru līdz astoņu gadu cietumsodi.
Munks ir uzgleznojis vairākas abu šo darbu versijas, un daudzi domā, ka "Kliedziens" ir viņa svarīgākais darbs. Kritiķi uzskata, ka jaunu mākslas virzienu iedvesmojusī glezna, kurā redzams par ikonu kļuvušais cilvēks ar kliedzienā atvērto muti, simbolizē mūsdienu cilvēku, kuram uzbrukušas eksistenciālisma bailes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!