Spānijā atrasta pati senākā 'Monas Lizas' kopija  (1)

Mākslas profesionāļi uzskata, ka kopiju gleznojis kāds no Leonardo mācekļiem paša izcilā mākslinieka darbnīcā.

Līdz šim tika uzskatīts, ka šī "Monas Lizas" kopija, kas atrodas Madridē gleznota jau pēc Da Vinči nāves.

Kopumā mākslas pasaulē ir zināmi vairāki desmiti slavenās gleznas kopiju, kas glabājas Parīzē, Luvrā un tiek datētas ar 16.līdz 17. gadsimtu. Jau bija zināms, ka Prado esošā kopija tapusi pirms šī laika, tomēr pētnieku interesi tā nebija izraisījusi, jo tās fonā nebija attēlota oriģinālajā darbā redzamā ainava.

Tieši fona ainavas gleznojums bija tas, ko atklāja restauratori, attīrot gleznu no melnās krāsas un tumšā lakojuma. Kā apgalvo speciālisti, ainava "Monas Lizas" kopijas fonā ar tumšo krāsu aizkrāsota vien 18. gadsimta vidū.

Prado muzejā esošā "Mona Liza" ir gleznota uz ozolkoka plāksnes, kas bija raksturīgi Ziemeļeiropas māksliniekiem un norāda, ka tās autors, iespējams, bijis flāms. Tomēr 2010. gadā pētnieki nonāca pie secinājuma, ka plāksne ir no Grieķijas riekstkoka, kas tāpat kā papeles koks tika izmantoti Itālijā. Kopijas izmēri atbilst oriģinālam.

To, ka kopija gleznota vēl Leonardo dzīvam esot, apliecinājuši arī Luvras eksperti. Francijas mākslas pētnieki uzskata, ka kopiju veidojis viens no diviem Da Vinči mācekļiem – vai nu Salajs, kurš izcilā mākslinieka darbnīcā sāka strādāt 1490. gadā, vai arī Frančesko Melci, kurš mācekļu pulkam pievienojās 1506. gadā. Turklāt darbs pie kopijas un oriģināla noritējis gandrīz vienlaicīgi.

Šis atklājums ļauj izdarīt vairākus secinājumus par "Monas Lizas" oriģinālu, kas ir saglabājies sliktāk nekā kopija. Tajā labāk redzamai kleitas fragmenti, un caurspīdīgais audums, kas klāj Monas Lizas kreiso plecu.

Leonardo da Vinči savu slavenāko un noslēpumaināko gleznu "Mona Liza" gleznoja laika posmā no 1503. līdz 1506. gadam. Viena no populārākajām versijām vēsta, ka gleznā redzamā sieviete ir Liza Džerardini, florenciešu tirgotāja Frančesko del Džokondo sieva.