3554641 (1)
Foto: PantherMedia/Scanpix
Latvijā mākslas darbu zādzības nav nekas neierasts, taču atšķirībā no ārvalstīm, kur garnadži pārsvarā rūpīgi plāno noziegumu un cenšas iespējami mazāk sabojāt darbu, lai to izdevīgāk realizētu, Latvijas zagļi izceļas ar īpašu brutalitāti un nevērību pret mākslas darbiem, sarunā ar portālu "Delfi" atzīst nozares eksperti.

13.februārī Latviju pāršalca ziņa, ka no Piebalgas novada mākslas krātuves nozagtas trīs vecmeistaru gleznas un policijai izdevies aizturēt divus vīriešus, kurus tur aizdomās par šo gleznu zādzību. Toreiz Voldemāra Tones gleznu "Anna" zagļi par neadekvāti zemu cenu piedāvājuši nopirkt kādas Rīgas mākslas galerijai, Jāņa Cielava "Pilsētas nomale", kuras vērtību Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspertu komisija noteikusi 6000 latu apmērā, ieķīlāta kādā Rīgas lombardā par 50 latiem, bet Jēkaba Strazdiņa "Melngalvju nams" izmesta kādā Imantas daudzdzīvokļu nama pagalmā.

Kā vēstīja policija, zādzības laikā sabojāti - saplēsti vai nomesti zemē un sabradāti - vēl vairāki mākslas darbi, kas nodoti restaurācijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!