Zināmākie huligānu uzbrukumi mākslas darbiem Top 11  (37)

Jau vēstīts, ka muzeja apmeklētājs sabojāja vienu no Rotko "Seagram Murals" sērijas darbiem, ar melnu tinti uzrakstot tekstu uz Rotko 1958.gadā radītās gleznas "Black on Maroon" ("Melns uz sarkanbrūnā"), un pēc tam ātri aizgāja. Uz gleznas melnā laukuma un daļēji sarkanbrūnā laukuma labajā apakšējā stūrī tika uzrakstīts grafiti teksts "tag" tehnikā "Vladimir Umanets, a potential piece of yellowism" ("Vladimirs Umaņecs, potenciāls jelovisma darbs").

Atbildību par šo nodarījumu pirmdien uzņēmās krievu mākslinieks Vladimirs Umaņecs, kurš britu laikrakstam "Guardian" pavēstīja, ka šādi esot uzlabojis Rotko gleznu. Internetā publicētā manifestā jelovisms ir raksturots kā kustība, kuru vada Vladimirs Umaņecs un Marcins Lodiga. Umaņecs jelovisma kustības vietnē raksturojis šo kustību kā "mūsdienu vizuālās kultūras elementu", kas "nav ne māksla, ne antimāksla".

Citi zināmākie vandālisma akti:

Paši pirmie mākslas postītāji fiksēti mūsu ēras 455. gadā. Šajā gadā Romā iebruka vandaļi - austrumģermāņu cilts, kas centās nostiprināt savu varu Senajā pasaulē.

Pirms iebrukuma vandāļu karalis Geizerihs apsolīja pāvestam Leo I, ka seno pilsētu neizpostīs un tās iedzīvotājus neslepkavos. Viņš savu solījumu arī turēja - 14 dienu ilgā Romas iekarojuma laikā neesot nodedzināta neviena māja, kā arī nav ziņu par iekarojuma laikā kritušajiem.

Tajā pat laikā Roma tika pilnībā izlaupīta, bet līdzi nepaņemamie mākslas darbi iznīcināti. Tieši šīs Romas ieņemšanas dēļ austrumģermāņu cilts vārdu sāka izmantot visu mākslas darbu iznīcinātāju apzīmēšanai.

Holandiešu mākslinieka Rembranta darbs "Nakts sardze", kas uzskatāms par pašu slavenāko Amsterdamas Valsts muzeja eksponātu, vandalismā cietis pat trīsreiz.

Pirmais gadījums bijis jau 1911. gadā, ka kad kāds bijušais kuģa pavārs tam uzbruka ar nazi, taču nopietnus postījumus nespēja nodarīt gleznas biezā lakas pārklājuma dēļ.

Otrais gadījums bija 1975. gadā, kad bez darba palikušais skolotājs Vilhelms de Rijks gleznu vairākkārt caurdūra ar nazi, atstājot zigzaga veida griezumus. Viņš vēlāk paskaidroja, ka šo uzdevumu viņam licis veikt Kristus. Vandalis jau pēc gada izdarīja pašnāvību. Mākslas darbs ir restaurēts, bet griezuma pēdas, rūpīgi aplūkojot gleznu, ir redzamas vēl šodien.

Pēc desmit gadiem - 1985. gadā gleznai uzbruka trešo reizi. Kāds vīrietis devās uz muzeju, lai Rembranta darbu aplietu ar sērskābi. Pateicoties muzeja darbinieku ātrajai reakcijai, indīgā viela ātri tika neitralizēta ar ūdeni un cieta tikai darba lakojums. Vēlāk mākslas darbs atkārtoti atjaunots.

Kambodžā dzimusī franču māksliniece Rindija Sema 2007. gadā tika sodīta par ASV mākslinieka Saja Tvomblija aptuveni miljonu eiro vērtā triptiha "Phaedrus" noskūpstīšanu. Uz Aviņjonas modernās mākslas muzejā izstādītā mākslas darba palika acīmredzams lūpu kontūru nospiedums.

Vēlāk viņa skaidroja, ka darbu skūpstījusi, tādējādi izrādot tikai mīlestības aktu un nedomājot ne par ko citu. "Domāju, ka mākslinieks mani sapratīs... tas bija tikai māksliniecisks akts, kuru izraisīja mākslas spēks," Sema vēlāk norādīja.

Sapratne gan netika rasta un tiesa Kambodžā dzimušajai māksliniecei lika šķirties no 1000 eiro par labu mākslas darba īpašniekam. Tāpat 500 eiro ieguva mākslas muzejs, kurā darbs atradās, kā arī simbolisku vienu eiro Semai bija jāmaksā darba autoram.

Nesen, pērnā gada vasarā Bristoles Karaliskajā mākslas akadēmijā no vandalisma cieta Lielbritānijas mākslinieka Damiena Hērsta darbs. Sešus metrus augsto skulptūru kāds bija pamanījies apgleznot ar grafiti.

Uz akadēmijas muzeja balkona novietotajai trīsarpus tonnas smagajai un pusotru miljonu mārciņu vērtajai statujai "Meitene - ziedojumu vācēja" ar grafiti tika noķēpāti svārki. Mākslas akadēmija norādīja, ka darbs ir apdrošināts un grafiti noņemšana zaudējumus neradīšot.

Hansa Kristiana Andersena pasaku varonei Mazajai nāriņai par godu veidotā skulptūra ir viens no populārākajiem Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas tūrisma objektiem. Šī iemesla dēļ tā kļuvusi par mērķi neskaitāmiem vandalisma aktiem.

Mazajai pasaku varonei divas reizes nogrieztas galva - pirmo reizi tas izdarīts 1964. gadā, bet otrreiz - 1998. gadā. Pirmajā reizē galvu atgūt neizdevās, bet otrajā tā anonīmi tika nogādāta uz kādu vietējo televīziju un vēlāk atkal pievienota statujai. Arī 1990. gadā bija mēģinājums skulptūrai nozāģēt galvu, bet huligāni nepaspēja savu darbu pabeigt līdz galam un aizbēga, atstājot 18 centimetrus dziļu griezumu. 1984. gadā statujai nozāģēja labo roku, bet jau pēc divām dienām divi jaunieši paši to atnesa atpakaļ. 2003. gada rudenī "Mazās nāriņas" postaments tika uzspridzināts, bet statujai tā rezultātā sakropļota labā plauksta un potīte.

2004. gadā pasaku varonei bija uzvilkts musulmaņu sieviešu tradicionālais tērps burka, protestējot pret Turcijas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai, bet 2007. gadā viņa jau atkal bija ieģērbta tradicionālajās musulmaņu drēbēs un galvassegā.

Statuja arī vairākkārt aplieta ar krāsu. Zināms, ka pirmo reizi tas izdarīts jau 1963. gadā. 2006. gadā nāriņa aplieta ar zaļu krāsu, kurā bija ievilkts "March 8" jeb "astotais marts", kā arī rokā ielikts vibrators. Vainīgie un viņu motīvi nav noskaidroti, taču nojaušams, ka noziegums saistīts ar Starptautisko sieviešu dienu. "Mazo nāriņu" par savu "paziņojumu dēli" izmantojušas arī neskaitāmas citas organizācijas un kustības.

Slavenākā Leonardo da Vinči glezna ir arī viena no pasaules vislabāk aizsargātajām. Jau daudzus gadus "Mona Lisa" atrodas aiz necauršaujama bruņustikla, taču jau līdz tam ne reizi vien cietusi no vandaļu uzbrukumiem.

1956. gada decembrī kāds cilvēks attēlam iemeta ar akmeni, sabojājot krāsu uz tēla kreisā elkoņa. Vēlāk šis bojājums pilnībā novērsts.

Dažādā veidā gleznu centušies sabojāt arī pēc bruņu stikla uzlikšanas, taču tas vandaļiem nekad nav izdevies. Tā 1974. gadā kāda sieviete darbam uzbrukusi ar sarkanās krāsas aerosolu, kad tas bijis izstādīts Tokijas Nacionālajā muzejā. Tādējādi viņa vēlējusies protestēt pret to, ka muzeju nevarējuši apmeklēt invalīdi. Savukārt 2009. gadā kāda krieviete pa da Vinči darbu sviedusi ar porcelāna tasi, ko iegādājusies turpat Luvras suvenīru veikaliņā.

Francūzim Pjēram Pinočelli par vandalismu Parīzes Pompidū centrā 2006. gadā piesprieda trīs mēnešus nosacītu sodu, kā arī 214 000 eiro lielu sodu. Viņš modernās mākslas muzejā ar āmuru bija iedauzījis stūri trīs miljonus eiro vērtam dadaisma pārstāvja Marsela Dišāna veidotajam porcelāna pisuāram.

Pinočelli, pats būdams neo-dadaisma pārstāvis, norādīja, ka viņa darbība bijusi nekas vairāk kā mākslas darba turpinājums. Cita veida "turpinājumu" viņš šim darbam bija jau piešķīris 1993. gadā, tajā urinējot.

Dišāna slavenā darba "Strūklaka" kopijās (oriģināls līdz mūsdienām nav saglabājies) savas dabiskās vajadzības nokārtojuši arī citi mākslinieki. Tā 1993. gadā Venēcijā šādi izpaudās dienvidāfrikānis Kendels Gīrs. Stokholmā līdzīgu aktu 1999. gadā veica Bjorns Šelltofts, bet 2000 gadā divi performanču mākslinieki Žuans Sai (Yuan Cai) un Džians Džan Ši (Jian Jun Xi) to vienlaikus atkārtoja Londonā uzstādītājā darbā.

Kāds 12 gadus vecs zēns 2006. gadā klases ekskursijas laikā Detroitas Mākslas institūtā ASV pie 1963. gadā tapušas abstraktās gleznas pielipināja košļeni. Tā pusotra miljona ASV dolāru vērtā Helēnas Frankentāleres darba "Pludmale" kreisajā apakšējā stūrī atstājusi traipu aptuveni monētas lielumā. Sākotnēji traipu nav izdevies notīrīt ar tradicionālajiem līdzekļiem košļenes sarežģītā ķīmiskā sastāva dēļ, taču pēc vairāku nedēļu darba glezna veiksmīgi restaurēta.

Ne zēnam, ne viņa vecākiem naudas sods pēc notikušā uzlikts netika. Nepilngadīgajam uz pāris dienām piespriests vienīgi mājas arests. "Viņam ir tikai 12 gadi un viņš, veicot šo darbību, pat neapzinājās, kādu kaitējumu nodara, bet tagad to jau noteikti ir sapratis," norādījis zēna skolas direktors.

Tālajā 1914. gadā Londonas Nacionālajā galerijā slavena sieviešu tiesību kustības - sufražistu - aktīviste Mērija Ričardsone ar gaļas nazi ar septiņiem griezieniem sabojāja spāņu mākslinieka Djego Velaskesa darbu "Venēra ar spoguli". Tādējādi viņa protestēja pret sufražistu līderes Estellas Pankhērstas arestu.

Viņa mediju pārstāvjiem tolaik norādīja, ka vēlējusies iznīcināt gleznu ar antīkās pasaules skaistāko sievieti, lai protestētu pret varas iestāžu darbību. Vēlākā intervijā viņa arī atzinusi, ka ienīst domu, ka uz kailo Venēru katru dienu skatās vīrieši.

Vēl šā gada maijā Dienvidāfrikas galvaspilsētas Johannesburgas galerijā sabojāts provokatīvs Dienvidāfrikas prezidenta Džeikoba Zumas portrets, kurā viņš redzams ar kailām ģenitālijām. Aptuveni 14 tūkstošus ASV dolāru vērtajai Breta Mureja gleznai uzbrukts ar sarkanu un melnu krāsu.

Kā liecina novērošanas kameru fiksētais nozieguma mirklis, viens no vandaļiem vispirms ar sarkanās krāsas baloniņu uzpūtis sarkanu krustu uz prezidenta ģenitālijām, un tad aizkrāsojis seju. Savukārt otrs ar melnu krāsu pabeidzis domubiedra iesākto. Drīzumā pēc gleznas sabojāšanas abi vīrieši aizturēti.

"Es to darīju, jo galerijā aplūkojamais portrets bija prezidenta Zumas cieņu aizskarošs," vēlāk Britu telekanālam "BBC" paskaidroja viens no aizturētajiem.

Amerikānietei Karmenai Tišai, kura pagājušā gada nogalē sabojāja 30 miljonus vērtu abstrakcionista Kliforda Stilla darbu "1957-J no.2", tiesa piespriedusi divus gadus pavadīt psihiatriskajā klīnikā. Tiek lēsts, ka Karmenas Tišas nodarījums 30 miljonus ASV dolāru vērtajai gleznai varētu būt ap 10 000 dolāru liels.

Pērnā gada nogalē - 2011. gada 29. decembrī sieviete apmeklēja Kliforda Stilla muzeju un uzklupa gleznai, sita tai ar dūrēm, skrāpēja to un visbeidzot novilka bikses un pie tās mēģināja nokārtot dabiskās vajadzības. Saskaņā ar viņas mātes liecību, jaunā sieviete cieš no alkoholisma.