Ainavu glezniecību Jūlijs Feders apguvis vispirms Pēterburgas Mākslas akadēmijā. 1862.gadā studijas tika pārtrauktas, un līdz pat 1875.gadam viņš strādājis par zīmēšanas skolotāju Jelgavas reālskolā, tomēr nezaudējot kontaktus ar mākslas pasauli un turpinot gan gleznot, gan piedalīties izstādēs.
Vairākas gleznas, arī ”Pēc vētras", tapušas, balstoties iespaidos, ko devusi līdz tam nepiedzīvota vētra, kas 1872.gada 10.maijā (p.v.st.) brāzās pār daļu Vidzemes, un tās nodarītie postījumi. Vētras sekas mākslinieks vērojis un skicējis kopā ar savu draugu gleznotāju Kārli Hūnu. Zīmīgi, ka vētras un vairāki citi Federa iecienīti motīvi ir raksturīgi tolaik tik aktuālajai romantiskajai ainavai.
Tajā pat laikā Federa daiļradei raksturīgi, ka katra darba pamatā ir reālās ainavas rūpīga izpēte, patiesīgs dabas vērojums,bagātīgs studiju materiāls. Gleznu raksturo spēcīga un interesanta gleznieciska maniere. Izvērstajā priekšplānā, kāpinot dramatisko gaisotni, dominē tumši krāsu toņi, te krāsas uzliciens ir fakturēts un raupjš, pārliecinoši raksturots vētras bargais un nežēlīgais spēks.
Bet tālais plāns apliecina izlīdzinājumu. Te gleznotājs strādājis ar plāniem saplūstošiem otas vilcieniem, vēstot par gaišo mieru, kāds pārņēmis gan augstās un skaidrās debesis, gan saulrieta apspīdēto sapostīto mežu. Mākslinieks spējis šo divu plānu pretstatījumu noorganizēt tā, ka atklājas harmonijas uzvara pār haosu.
Darbs pašlaik ir apskatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
Redakcijas piezīme: visus iepriekš aprakstītos muzeja dārgumus var apskatīt portāla "Delfi" īpaši izveidotā tematiskajā sadaļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!