Vēl 1914.gada sākumā Grosvalds ir Parīzē un turpina apgūt glezniecību, vērojot un vērtējot mākslas dzīves aktualitātes. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ceļš uz Parīzi kļūst neiespējams, ir jāpaliek dzimtenē. Pirmajos kara mēnešos dzīve Rīgā rit vairāk vai mazāk ierastajā kārtībā: fronte ir tālu, valda cerības uz drīzu uzvaru. Jau rudenī jaunais mākslinieks cenšas iekļauties vietējā sabiedriskajā un mākslas dzīvē, viņa darbi eksponēti ceturtajā latviešu mākslas izstādē.
Vēlēšanās redzēt ap sevi domubiedrus piepildās, iepazīstoties ar Rīgas mākslas skolas audzēkņiem Konrādu Ubānu, Voldemāru Toni, Kārli Johansonu, Aleksandru Drēviņu. Jaunie paziņas Grosvaldam ir interesanti gan kā cilvēki, gan kā mākslinieki, turklāt viņam nākas atzīt, ka amata prasmē rīdzinieki viņu ir krietni apsteiguši. Drīz tiek pieņemts lēmums par kopīgu gleznošanu, kas uzsākta 1915.gada janvārī.