'Purvīša balvu' ieguvis Andris Eglītis  (53)

Šogad "Purvīša balvas" pasniegšanas ceremonija izraisīja ļoti lielu skatītāju interesi - pasākums notika pārpildītā izstāžu zālē.

Balvas ieguvēju žūrijas vārdā piektdien svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un muzeja patrona SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Līdz ar šo apbalvojumu mākslinieks iegūst arī vērienīgo naudas balvu – 20 tūkstošus latu.

Trešās Purvīša balvas ieguvēju noteica starptautiska žūrija deviņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par Purvīša balvas 2013 laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām nepilnu četru stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu – Harija Branta, Andra Brežes, Ivara Drulles, Andra Eglīša, Miķeļa Fišera, Andreja Granta, Gļeba Panteļejeva un Kriša Salmaņa darbus izstādē.

"Izvēle kā allaž nebija viegla. Lēmumu žūrija pieņēma, balsojot divās kārtās. Andris Eglītis ir pārliecinoši stabils autors, kurš savā mākslinieciskajā darbībā atklāj spēju radoši attīstīt latviešu glezniecības tradīciju un to pārradīt jaunā kvalitātē satura, formas un pielietojamo materiālu valodā. Žūrijas diskusijās vairākkārt tika uzsvērti tieši Eglīša nepārtrauktie radošie meklējumi un eksperimenti, tas, ka viņš neapstājas pie sasniegtā, bet vienmēr meklē jaunus veidus un ceļus, kā izpaust mākslā to, kā sajūt šo pasauli," stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce. Jāatgādina, ka Andris Eglītis bija arī kandidāts uz pirmo Purvīša balvu 2009. gadā un ir viens no visbiežāk nominētajiem māksliniekiem.

Andris Eglītis Purvīša balvai 2013 tika nominēts un finālā pēc ekspertu vērtējuma tika virzīts par personālizstādi "Zemes darbi", kas bija izstādīta Mūkusalas Mākslas salonā 2011. gadā un kur bija aplūkojami viņa glezniecības darbi un instalācijas.

Andris Eglītis (1981) dzīvo un strādā Rīgā. Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, kā arī papildinājies Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts mākslas institūtā, kur iegūts māksla maģistra grāds (2005).

Pašlaik Eglītis ir LMA Glezniecības katedras lektors un paralēli mācās pēcakadēmisko studiju programmā HISK (Higher Institute for Fine Arts) Ģentē, Beļģijā. Kopš 2005. gada sarīkojis astoņas personālizstādes, kas katra novērtēta kā notikums aktuālajā mākslas dzīvē, piedalījies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, jau vairakkārt ticis nominēts Purvīša balvai.

Mākslinieka radošo darbību raksturo pārliecinoši eksperimenti ar tradicionālo mākslas mediju glezniecību, arvien biežāk pārkāpjot plaknes robežu nosacītību.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas jaunrades izvērtēšanu, jau tagad darbu uzsākusi trešās "Purvīša balvas" ekspertu grupa, kura strādās 2013. un 2014. gadā, regulāri izvirzot nominantus šim apbalvojumam. Ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20.gadsimta otrās puses – 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kulakova, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, literāts, mākslas un kultūras interneta portāla "Arterritory" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs un mākslas zinātniece Ramona Umblija.

Purvīša balva ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuvis mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt", kas notika galerijā "Māksla XO" 2009. gadā.