Gleznošana ir meditācijas veids, kas cilvēku var atbrīvot no visa lieka un ļaut viņam palikt vienatnē ar savām domām un jūtām. Tā uztvēra mākslinieka profesijas būtību izcils latviešu marīnists, kā arī ainavu, žanra un klusās dabas meistars Eduards Kalniņš.
Iespējams, ka var uztvert dabu arī savādāk, bet to grūti iztēloties, skatoties, kā Kalniņa gleznās jūras klusums sarunājas ar gaisa trauslumu. Gaisa un ūdens brīnumaina dzidruma efektu māksliniekam izdevās panākt dzīvojot ciešā kontaktā ar dabu un īpaši ar jūru, kurai viņa daiļradē atvēlēta visnozīmīgākā vieta. Jūras raksturu viņš zināja ne pēc stāstiem vai Aivazoska gleznām, bet iepazinis to kā diplomēts kapteinis un pieredzējis burātājs, kurš vācot materiālus savai daiļradei, ja bija nepieciešams, varēja doties braucienā pa Atlantijas okeānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!