Venēcijas biennāle: Kā Latvijas mākslinieki iekaroja laikmetīgās mākslas pasauli  (19)

Abi mākslinieki jau iepriekš vairākkārt ir piedalījušies starptautiskos mākslas projektos, šoreiz apvienojoties kopējā vienlaikus mūsdienīgā un latviskā ekspozīcijā "Ziemeļi – Ziemeļaustrumi" ("North by Northeast").

Šogad portāls "Delfi" ir mūsu valsts paviljona informatīvais partneris, tāpēc informēsim lasītājus gan par Latvijas ekspozīciju, gan biennāles aktualitātēm. Bet vispirms piedāvājam atskatu uz Latvijas mākslinieku sniegumu Venēcijā tālākā un ne tik tālā pagātnē.

Latvija Venēcijas mākslas biennālēs piedalās kopš 1999. gada. Līga Marcinkeviča norāda, ka, piedaloties Venēcijas biennālē, Latvija jau ir izveidojusi savas valsts vārda atpazīstamību: "Šī jau būs astotā reize, kad Latvijas vārds drukāts lielajā, visaptverošajā biennāles katalogā (tās parasti ir divas vai pat trīs grāmatas, kuras aizceļo pa visu pasauli). Nožēlojami ir tas, ka ik pēc diviem gadiem no jauna ir jāpierāda/jāskaidro valsts dalības nozīmīgums šajā pasākumā."

Pirmo Latvijas pārstāvēto ekspozīciju veidoja kuratore Helēna Demakova, pieaicinot trīs izcilus māksliniekus – Intu Ruku, Anitu Zabiļevsku un Ojāru Pētersonu. Visi trīs mākslinieki tika apvienoti vienā izstādē "Stāsti, stāstītāji", kas bija apskatāma Sandžovanni Nova (San Giovanni Novo) baznīcā. Ekspozīcijā tika iekļauti darbi no Intas Rukas fotosērijas "Mani lauku ļaudis", Anitas Zabiļevskas videoinstalācija "Ekspansija Nr. 4" un Ojāra Pētersona videoinstalācija "Oranžais stāsts". Visa ekspozīcija balstījās uz dokumentāliem kadriem un stāstiem par latviešiem.

Foto: Gatis Rozenfelds, no LMC arhīva.

49. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona ekspozīciju "Rīgas astoņsimtgades Burvju flauta" arīdzan kūrēja Helēna Demakova. San Lio (San Lio) baznīcā bija skatāmi divi video darbi: Lailas Pakalniņas un Ginta Bērziņa kopdarbs – īsfilma "Papagens", kuras ietvaros tika vizualizēta Mocarta mūzika Rīgas nomalēs, kā arī Ilmāra Blumberga un Viestura Kairiša video darbs "Burvju flauta", atspoguļojot tēmu par Latvijas bezpajumtnieku apbedīšanu Jaunciema kapos.

Savukārt 2005. gadā Latvijas paviljona ekspozīciju pārstāvēja mākslinieku grupa "Famous Five" jeb F5 (Ieva Rubeze, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ervīns Broks). Ekspozīcijā bija skatāms mākslinieku darbs "Tumsas spuldze", kas sniedza vēstījumu par atklājumu postošo dabu, prāta radīto struktūru mainību, nepastāvību un neparedzamību. Neskatoties uz to, ka instalācijā tika izmantotas hologrammas, video un skaņa, galvenais medijs bija tumsa – ceļojums pa cilvēka prātu.

52. Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēja mākslinieks Gints Gabrāns, veidojot ekspozīciju "Paraspoguļi". Mākslinieka darbs bija starpdisciplinārs, tika apvienota māksla, zinātne, ezotēriska un misticisms. Ekspozīcija bija sadalīta vairākos līmeņos, kas sākās ar gaismas fizioloģiskās iedarbības līmeni darbā "Skaistuma spogulis", kur apmeklētājs varēja ielūkoties skaistumspogulī. Nākamais bija formas līmenis, ko veidoja darbs "Telpas membrāna", kur kustīgs magnētisks šķidrums ar polarizētas gaismas palīdzību uz sienas radīja mainīgas gleznas.

Ekspozīcija noslēdzās ar dalīto telpu – izmainītās apziņas stāvokļa līmeni darbos "Parahipnoze" un "Paralēlā telpa. Psiholāzers". "Priecēja tas, ka ar izstādes beigām viss neapstājās, uzreiz viens no darbiem devās uz Parīzi un Berlīni. Tālāk jau arvien grūtāk nodalīt, kuri notikumi izraisīti tiešā biennāles ietekmē, kuriem ir cita izcelsme. Bet personiski, pārdzīvojot visas šī projekta stadijas, es ieguvu milzīgu, kvalitatīvu un unikālu pieredzi", par sadarbību un pieredzi, kas gūta, piedaloties Venēcijas mākslas biennālē, saka mākslinieks Gints Gabrāns.

2009. gadā mākslinieki Evelīna Deičmane un Miks Mitrēvics, sekojot kopējai biennāles tēmai, projektēja mikropasaules. Ekspozīcijas kuratore bija Līga Marcinkeviča, piedāvājot divas atsevišķas instalācijas – Evelīnas Deičmanes video un skaņas instalāciju "Pārejošās bēdas", kā arī Mika Mitrēvica instalāciju "Trauslā daba".

Abu mākslinieku darbos nozīmīga loma bija dabas motīvam. Ja Mikam Mitrēvicam tā bija saule (kā viens no dzīvības un dabas pirmavotiem), tad Evelīnai Deičmanei tika izmantots sniegs, kas pārtapa metaforā. Evelīnas darbos klātesoša bija arī skaņa. Mākslas darba "Pārejošās bēdas" mazie zobratiņi, pārnesot spēku uz lielajiem zobratiem un iekustinot plati, veidoja apmeklētājiem atpazīstamas skaņas, piemēram, sniega velšanu. Abu mākslinieku darbi tika veidoti jauktā mediju tehnikā.

Pirms diviem gadiem Bīčes Kurigeres (Bice Curiger) kūrētajā izstādē, kuras koptēma bija "ILLUMInations", Venēcijas Kanaredžo rajonā varēja skatīt mākslinieka Kristapa Ģelža veidoto ekspozīciju "Mākslīgais miers" ("Laikmetīgā ainava"), kas bija robežšķirtne starp monumentālo glezniecību un konceptuālismu.

Mākslinieka ekspozīcijā bija vērojamas divas lielformāta gleznas, kas tika radītas akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošas akrila krāsas. Mākslas darbi atspoguļoja dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēstot par cilvēka attiecībām ar pasauli.

2011. gada Venēcijas mākslas biennāle iegāja vēsturē ar vislielāko dalībnieku skaitu no 89 dalībvalstīm. Biennāles pasākumus kopumā apmeklēja aptuveni 440 000 cilvēku.