"Ceļš" ir viena no 37 Nikolaja Rēriha temperas gleznām, kas glabājas LNMM kolekcijā. Šī glezna pieder mākslinieka daiļrades brieduma periodam un reprezentē tās stilistiskas un tematiskas iezīmes, ko varam saukt par Nikolaja Rēriha vizītkarti.
1920.–30. gados mākslinieks sarīkoja vairākas zinātniskas ekspedīcijas uz grūti pieejamiem Himalaju reģioniem. Paralēli Austrumu filozofijas, kultūras un etnogrāfijas pētniecībai mākslinieks vienmēr atrada laiku, lai iemūžinātu vērienīgas klinšainas ainas, kas neapšaubāmi atstāja dziļu iespaidu uz viņa turpmāko daiļradi.
Lakoniska tēlainība, līniju un siluetu skaidrība, krāsu tīrība un muzikalitāte iet roku rokā ar ļoti sazarotu simboliski filozofisku vēstījumu. "Dzīva Ētika" kā filozofiski ezotēriska mācība, kuru Rērihs ar savu sievu veidoja šajā laikā dod atslēgu vairākiem mākslinieka darbiem.
Gleznā "Ceļš" jūtams aicinājums uz mērķtiecību un bezbailību grūtību pārvārēšanu. "Tikai ar kājām un ar rokām" kā rakstīja pats Rērihs, cilvēks var sasniegt rezultātu, kurš virzīs viņa garu uz priekšu pa ceļam uz tālo un šķiet nesasniedzamo Virsotni.
Vientuļajā, pa asām šķautnēm virs bezdibeņa esošā ceļinieka veidolā autors tiecies atklāt garīgo varoņdarbu. Arī pārējie ainavas elementi uztverami kā konkrēti simboli: ūdens –dzīvības straume, klintis virs bezdibeņa –grūtības un šķēršļi, ko pārvarēdams cilvēks nokļūst tuvāk mērķim, nonāk jaunā garīgas attīstības pakāpē. Gleznas priekšplānā ar asiem gaismēnu kontrastiem iezīmētas klinšu radzes un krāčaina straume. Šo nevienmērīgo, dinamisko siluetu pakāpeniski nomaina mierīgās aprisēs tvertas kalnu grēdas, kuru dzidri zilās virsotnes uz caurspīdīgi gaišo debesu fona vedina domāt par augšupejošā ceļa diženiem mērķiem.
Latvijai un Rīgai, kur izveidojās pirmā Rēriha biedrība, ir īpaša vieta un nozīme mākslinieka dzīvē un daiļradē. Pats Rērihs 1931. gadā rakstīja: "Rīgā ir jābūt ne tikai biedrībai, bet arī muzeja nodaļai. Šim nolūkam no Ņujorkas tiks atsūtītas dažas manas gleznas, sākumā kādi 10-12 darbi". Tā tika ielikts Rēriha muzeja kolekcijas pamats. Desmit gadu laikā mākslinieka darbu skaits muzeja ekspozīcijā pārsniedzis pussimtu vienību.
Pēc Otrā piesaules kara daļa Rēriha muzeja kolekcijas nonāca Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā (tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs).
Šobrīd, Nikolaja Rēriha gleznu kolekcija, kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, dod iespēju ne tikai iepazīties ar mākslinieka daiļrades brieduma perioda spilgtākiem piemēriem, bet atgādina par to, ka šie mākslas darbi ir arī draudzības zīme un cieņas apliecinājums šai zemei un tautai. Šī kolekcija ir kļuvusi par Latvijas kultūras vērtību neatņemamu sastāvdaļu.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.