Ainavu gleznotāju ir daudz. Šodien mums liekas, ka dabas attēlojums kļuvis par pašsaprotamu un pašvērtīgu vizuālas mākslas žanru. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Vēl 19 gadsimta vidū starp žanriem pastāvēja hierarhija, kurā vieta glezniecības Olimpā pienācās vēsturisko un mitoloģisko tēmu figurālajām kompozīcijām.
Tikai ļoti pakāpeniski ainavas žanrs izcīnīja tiesības uznākt uz mākslas skatuves kā līdzvērtīgs. Tieši Jūlijam Federam Latvijas glezniecības kontekstā pieder tas gods pirmo reizi pacelt ainavas žanra standartu eiropeiskā līmenī.
Jūlijs Feders dzimis Koknesē, mācījies Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, bet brieduma posms viņa glezniecībā saistīts ar Belgorodu (Kurskas guberņā Krievijā), uz kurieni viņš ar ģimeni 1876. gadā pārcelies no Jelgavas. Zīmēšanas skolotāja pienākumi skolotāju institūtā Belgorodā nodarbināja Jūliju Federu visa mācību gada garumā.
Tas daļēji izskaidro saulainu, krāšņu, siltu zaļumu ieskautu un vasarīgi gaišu dabas motīvu izvēli, kas dominēja mākslinieka daiļradē. Reālisma estētika, kas ietekmēja Jūlija Federa meklējumus glezniecībā, tāpat kā citus tā laika māksliniekus, maksimāli pietuvināja dabai, ļaujot uztvert konkrētas ainavas estētiskās vibrācijas.
"Pilsētas rietumos pacēlās Krīta kalnu nogāze, kas atgādināja amfiteātri un saulainās dienās iztālēm laistījās apžilbinošā mirdzumā", − tā dzīvesvietas apkārtējo dabas raksturu vēlāk atcerējās mākslinieka dēls Georgs Feders.
Baltie krīta kalni, kas veido Bekgorodas ainavas raksturu, neapšaubāmi piesaistīja gleznotāja uzmanību ne tikai ar savu ģeoloģisku īpatnību, bet arī saviļņoja viņa romantisko dvēseli kā spēcīgs un izteiksmīgi glezniecisks materiāls. Šķiet, ka balto klinšu šķautnes provocē mākslinieku modelēt dabu brīvāk un gleznieciskāk, neslēpjot krāsainā triepiena raksturu, kurš neskatoties uz savu plenēriski ekspresīvo dinamiku, paliek uzticīgs mākslinieka skaidrajam un precīzajam dabas redzējumam.
Šodien Krīta kalnu pirmatnējais dabas skaistums, kas pakļāva sev apkārtējo vidi, nav tik skaidri sajūtams. Tomēr, abstrahējoties no neglītās apbūves, kas izmainīja strauji augošās industriālas pilsētas izskatu pēc Otrā pasaules kara, mēs joprojām varēsim sajust to "svaigo" iespaidu, kas piesaistīja latviešu gleznotāja uzmanību.
Arī reti kurš mūsdienās, redzot šos kalnus, spētu paiet garām nenofotografējot neparasti skaistos iežus. Bet, skatoties caur kameras objektīvu uz šo žilbinoši balto dabas brīnumu, jāatceras, ka mūsu priekšstati par skaisto ainavu izveidojās ne bez Jūlija Federa mākslas palīdzības.
Līdz 10.novembrim Mākslas muzejā "Rīgas Birža" ir apskatāma Jūlija Federa 175.gadu jubilejai veltīta unikāla izstāde - retrospektīva, kas no jauna aktualizē mākslinieka māksliniecisko mantojumu un tā izpēti. Arī mākslas darbs "Krīta kalni" apskatāms izstādē.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!