Ganēša ir viena no izplatītākajām un iecienītākajām hinduisma dievībām - dieva Šivas un viņa sievas Parvati dēls.
Visbiežāk viņu attēlo kā sēdošu vai stāvošu četrroku bērnu ar ziloņa galvu un vienu ilkni. Atkarībā no Ganēša dažādām izpausmēm viņam var būt četras, sešas vai astoņas rokas, kurās atrodas dažādi atribūti: cirvis, cilpa, nolauztais ilknis, lotosa zieds, trauks ar rīsiem, mango utt., parasti viņu pavada pele vai žurka.
Muzeja krājumā esošā Indijas 19. gadsimta alabastra figūra Ganēša sēž uz lotosa troņa un viņam galvā ir valdnieka galvasrota. Vienā rokā - nolauzts ilknis, otrā - cirvis, trešā - krelles, ceturtajā - mango.
Ar snuķi zilonis var pacelt gan mazus, gan lielus, līdz ar to snuķis ir domāšanas simbols.
Savukārt nolauztais ilknis simbolizē dualitātes pārvarēšanu, piemēram, starp pasauli un Dievu. Tas liek mums pievērst uzmanību patiesībai, ka viss ir viens. Ar cirvi Dievs pārcērt saites, kas cilvēku sien pie pasaules, bet ar krellēm viņš cilvēku piesaista sev.
Zem Ganēša ir pele, pār kuru viņš valda. Pele ir vēlmju simbols, un vēlmes, kā zināms, vairojas tikpat ātri kā peles. Tomēr tās var būt postošas, tāpēc no vēlmēm jāatbrīvojas.
Indijā svin Ganēša svētkus, kuros cilvēki izgatavo un izrotā Ganēša attēlus un statujas, un ziedo dievībai cienastu.
Mākslas darbs atrodas Mākslas muzeja "Rīgas Birža" pastāvīgajā ekspozīcijā Austrumu galerijā.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!