100 dārgumu mākslas muzejā: Padega 'Madonna ar ložmetēju'  (2)

Kārlis Padegs ir izpelnījies sev "mūžīgā dendija" vietu latviešu mākslas vēsturē. Patiešām - viņš bija pirmais un varbūt arī vienīgais, kurš konsekventi cīnījās par totālu estētismu dzīvē un mākslā, sakausējot un attīstot to līdz maksimumam savā ampluā.

Bet traģiskais liktenis ir tā cena, kuru visbiežāk jāmaksā par iespēju pievienoties dendiju klubam. Kārlis Padegs nepārprotami to ir samaksājis. Traģisks bija ne tikai viņa īsais mūžs, bet arī piedzimšana "nepareizajā" gadsimtā. Pēc savas būtības Padegs bija simbolists un dekadents, bet liktenis viņu izmeta uz pasaules perona brīdī, kad pēdējie putekļi no tikko aizgājušā Fin de siecle vilciena sajaucās ar kara nojautām. Tāpēc arī 1930.  gados, kad uzplauka Padega talants, viņa māksla izskatījās pārāk dīvaina, pārāk individuālistiska un "nelatviska", tāda, kas spēlējas ar nāvi.

"Madonna ar ložmetēju" ir ļoti arhetipisks darbs Padega daiļradē, kurā skaistums un neglītums, triumfs un posts tiek sajaukti vienā simboliskajā vēstījumā. Bet simbolisms nenozīmē, ka mums izdosies atšifrēt mākslinieka sacerēto rēbusu. Nē. Mums atliek tikai meditēt par tēliem, ko Padegs izvēlējies, lai runātu ar sabiedrību par lietām, kuras visi grib aizmirst. Kā jau īstam dendijam pienākas, mākslinieks nebija ne militārists, ne pacifists, - viņu interesēja dzīve savā pilnībā, kur neglītumam bieži vien atvēlēta lielāka vieta nekā skaistumam. Gleznas nosaukumu, ko pats autors nekad neizvēlējās nepārdomāti, mēs varam izmantot kā mājienu interpretācijai, kas katram var būt ļoti subjektīva.

Madonna – tā ir aizstāve un patronese, Dievmāte, kuras tēlu bieži nesa armijas priekšgalā vai lika uz pilsētas aizsargmūra, lai pasargātu no ienaidnieka šāviņiem. Bet varbūt šeit Madonna, kuru caur degošu tumsu uz pleciem nes bezpersoniska karavīru plūsma, ir ne tikai sargātāja, bet arī karavadone - moderno laiku Atēna, Žanna d' Arka vai amazone, kura zina, kā uzvarēt. Viņa maigi tur padusē 25 kilogramu smagu Hairema Maksima vārdā nosauktu ložmetēju –galveno Pirmā pasaules kara simbolu.

Asinīm notraipītas patronu lentas kā mežģīnes rotā viņas skaistās piedurknes, jo arī par skaistumu pasaulē vienmēr bija jācīnās. Taču varbūt tā ir parasta sieviete, viena no tām, kurām pārāk bieži 20. gadsimtā vajadzēja pašām ņemt ieročus rokās, jo vīri atradās frontē? Bet iespējams tā ir jauno laiku femme fatale, kura mierīgajā 1932. gada Latvijā, tāpat ka Padegs, vairs nevarēja izturēt mietpilsonisko vienaldzību un gribēja izdarīt apvērsumu kaut vai savā sirdī. Tāpēc arī ložmetējs Madonnas trauslajā rokā kūp kā liktenīga simboliskā cigarete.

Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.