Līdz 30. novembrim galerijā "Istaba" apskatāma gleznotāja Aleksandra Lagimova piemiņas izstāde "Patriots", kas veltīta mākslinieka 110. gadu jubilejai. Tā stāsta par vienu no daudzajiem šodien mazpazīstamajiem latviešu māksliniekiem un par vienu no mums – Latvijas patriotiem -, kura pārliecību šodien nes viņa mazdēls Raimonds Lagimovs jeb Dambis no grupas "Inokentijs Mārpls".
"Mākslinieks Aleksandrs Lagimovs (1903-1990) par spīti tam, ka liktenis bija ne īpaši labvēlīgs, ražīgi strādāja grafikā un glezniecībā. Šobrīd tuvinieku rūpīgi glabātie mākslinieka darbi zināmi vien dažiem mākslas speciālistiem.
Lagimovs dzimis Jelgavā, bērnībā dzīvojis Ventspilī, bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā nokļuvis Samarā, Krievijā, bet pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Rīgā un mūža nogalē Lielupē. No 1928.gada viņš divpadsmit gadus studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Visilgāk Riharda Zariņa grafikas meistardarbnīcā.
Pēc apcietināšanas 1944. gadā viņš vienā arestantu kolonā ar Latvijas Centrālās padomes biedriem nokļuva Štuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā. Nometnē piedzīvotais attēlots nelielos ekspresīvos tušas zīmējumos. Pēc atgriešanās no nacistu ieslodzījuma pār mākslinieku gūlās aizdomu ēna un viņam nekādi neizdevās veiksmīgi iekļauties Rīgas mākslas dzīvē.
Laikā, kad mākslā daudz ko noteica ideoloģijas diktēti apsvērumi viņš gleznoja liriskas Latvijas un Rīgas ainavas. Grafikas lapās, ar īpaši jūtamu latviešu klasiskās grafikas mākslas garu, blakus ainavām liela vieta ir fantāzijas piesātinātām batālijām par senlatviešu cīņām. Ikdienā mākslinieks vadīja tēlotājas mākslas studiju "Spektrs" un strādāja kombināta "Māksla", tā saucamajā, portretu cehā. Šķiet, ka šeit gleznotajos portretos kultivētais ikoniskais sociālistiskais reālisms atstāja negribētu iespaidu mākslinieka radošajos darbos.
Dzīves laikā sarīkotas sešas personālizstādes. Pirmā 1943. gadā Zintas salonā. Lagimovam gan nekādi neizdevās integrēties okupētās Latvijas mākslas dzīvē - darbus regulāri noraidīja izstāžu žūrijas. Noraidīts arī iesniegums, lai iestātos LPSR Mākslinieku savienībā.
Mākslinieka mūža izskaņa sakrita ar trešo atmodu un astoņdesmito gadu beigās uzgleznotās vairākas gleznas visnotaļ naivi simboliski attēlo to, kā mēs toreiz uztvērām pasauli un domājām. Šobrīd tas sakrīt ar Tautas frontes dibināšanas apaļo jubileju un tādēļ ir pienācis visnotaļ piemērots brīdis, lai skatītājus iepazīstinātu ar nelielu viņa daiļrades daļu. Šajā ekspozīcijā redzami dažādos gados tapuši darbi, kuri atspoguļo mākslinieka interesi par Latvijas dabu, vēsturi, cilvēkiem un daiļrades pēdējos gados dominējošo interesi par cilvēka ķermeni un caur stāstošu tēlojumu atklātajām tā nozīmes dimensijām.
Īpaši jāmin ar patriotiski naivu jūsmu piesātinātā glezna "Baltija", kurā tēlota nomocītā nabaga Latvija. Pliknis ar Latvijas lauku ziedu pušķīti rokās, dzintara aproci, kā liecību par ilgo eksistenci pie Dzintarjūras un trīs zvaigznēm diadēmā, kuras simbolizē daudz cietušās Tēvzemes vienotību cīņā pret varmākām. Vienlaikus viņa ir ieinteresēta Baltijas vienotībā, jo ne velti matu lentas ir latviešu, igauņu un lietuviešu nacionālo karogu krāsās. Fonā uzgleznotā stārķa ligzda optimistiski vēsta par tautas turpinājumu," mākslinieka dzīvi un daiļradi ieskicē mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
