Ievērojamu daļu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas pārstāv darbi, kas tapuši padomju periodā, un līdz ar to, ir šī laikmeta ideoloģijas un sadzīves liecinieki. Viens no šī perioda dārgumiem ir tēlnieces Aleksandras Briedes "Fizkultūrietis".
Nav noslēpums, ka padomju ideoloģija balstījās uz rūpīgi radītiem un pārliecinošiem mītiem, un mākslai bija jārūpējas par to, lai šos mītus iedzīvinātu skaidri nolasāmos un visai sabiedrībai saprotamos tēlos un sižetos. Visiem arvien labi zināmais lozungs "māksla pieder tautai" paredzēja, ka mākslai jābūt saprotamai plašām tautas masām, tai jābūt reālistiskai un stāstošai.
Tādējādi mērķtiecīgi un īsā laikā tika izveidota tāda mākslinieciskā valoda, ko varam droši saukt par padomju mākslas mitoloģiju. Populārākie no padomju mītiem – mīts par vadoni, ko liela daļa arvien atceras iemiesotus neskaitāmos tautas vadoņu pieminekļos un krūšutēlos, tāpat arī mīti par mieru, varonīgiem darbaļaudīm, jaunas dzīves celtniecību.
Līdztekus jau nosauktajiem, bija būtiski sabiedrībā viest optimismu par nākotni, no mazām dienām cilvēkus pieradinot pie ilūzijas, ka ar katru dienu padomju sabiedrība strādā un tuvojas savu mērķu sasniegšanai, absolūtai laimei un pārticībai. Atbilstoši sociālistiskā reālisma programmai, māksliniekiem savos darbos bija jāattēlo nākotnē paredzamais un vēlamais, jākultivē cilvēkos, sevišķi bērnos, aktīva dzīves pozīcija pret darbu. Šeit talkā nāca mīts par padomju jauno paaudzi, saulainās bērnības kults.
"Fizkultūrietis" ir optimistisks un mundrs zēns, kura dzīve Padomju Savienībā ir tik tikko sākusies. Zēns bezmērķīgi nerotaļājas, bet gan ir nodarbināts sevis attīstīšanā. Viņš ir viens no daudziem čaklajiem, mundrajiem paraugbērniem – stiprs, vesels, fiziski spēcīgs.
Zēna stājā redzam, ka viņa dzimtene ir nodrošinājusi visu, lai viņš uzaugtu par pilnvērtīgu un derīgu padomju pilsoni, kas gatavs augt un darīt visu, lai pieredzētu absolūto laimi – komunisma iestāšanos. Viņš noteikti būs oktobrēns, vēlāk – pionieris, pēc tam – komjaunietis. Ja paveiksies, tad kādreiz arī Sociālistiskā darba varonis, bet kas zina – varbūt pat PSRS Nopelniem Bagātais sporta meistars. 1949. gadā, kad tapis "Fizkultūrietis", tika radīts vēlamās realitātes simbols - mazais puika reiz bija jaunas pasaules radītājs.
Laiks, kad māksla tika radīta šādiem mērķiem, ir noslēdzies. Māksla vairs nav varas realizēšanas instruments. Padomju mākslas mantojums šodien uzlūkojams un pētāms kā unikāls fenomens. Tolaik radīto darbu klāstā ir daudz izcilu mākslas paraugu, kuru saturs un forma ir meistarības šedevri.
Aleksandra Briede bija tēlniece, kas bērnu tematikai tēlniecībā pievērsās mērķtiecīgi un ar lielu entuziasmu. Mazos un čaklos cilvēkus viņa prata veidot tik nevainojamus, ka tie arvien pārsteidz ar tiem piemītošo sirsnību un izpildījuma meistarību.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!