Vieni viņu dēvē par fantastikas reālisma pārstāvi, bet citi - par postindustriālā rokoko lietpratēju. Viņa skulptūras veido nevis akmens vai kāds cits ierasts tēlniecības materiāls, bet plastikāts, metāla detaļas, pat plēve un papīrs, kuri izmantoti, lai veidotu asimetriskas kompozīcijas.
Tās pirmajā mirklī atgādina milzu kaujas lauku gleznas, taču ietver gan reliģisku simboliku, sākot no Jēzus Kristus figūriņām un beidzot ar svētajām govīm un vudū lellēm, gan ieročus, vēsturiskas personas, skeletus un citus efektīgus tēlus. Skulptūrās bieži dominē izaicinoša savstarpēji šķietami nesaderīgu simbolu kombinācija, kas kontrastē, rada drāmu, bet skatītājos izsauc trauksmi un neizpratni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
