Paziņoti pagājušā gada pēdējā ceturkšņa Purvīša balvas nominanti

Izvērtējot 2013.gada oktobra-decembra izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015.gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi Ivaru Drulli ar personālizstādi "Jums tūlīt atlaidīs" galerijā "Alma", īpaši izceļot darbu "Dainu skapis".

Mākslas zinātniece Ieva Kalniņa par darbu pauda, ka tas ir nekomplimentārs mūsdienu Latvijas sabiedrības portrets, kurā apkopotas divdesmit septiņas epizodes, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju garīgo stāvokli.

Ģirts Muižnieks Purvīša balvai nominēts par personālizstādi "5.7.32.34" Mūkusalas mākslas salonā. Mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane par Muižnieka mākslu un personālizstādi stāstīja, ka tajā spilgtā, radošā veidā attīstītas būtiskas tradīcijas, kas veido mūsu modernitāti. Šteimane norādīja, ka tā ir plašāka problemātika, kas ietver arī sociālus modeļus, ne tikai mākslas aspektus, un tas ir nopietni apspriežams un izvērtējams, jo kultūru rada kultūra.

Ginters Krumholcs balvai izvirzīts par personālizstādi "Kāpēc tu mani nepamodināji?" LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā. Kinorežisors Dāvis Sīmanis par izstādi stāstīja, ka nāves un nekrofilas uzmanības klātbūtne Krumholca darbos kļūst nepatīkama tieši tik tālu, lai mazliet aizskartu, liktu domāt un atgādinātu pastaigu kādā Parīzes kapsētā.

Sīmanis norādīja, ka izstādes darbi sniedz sajūtu, ka tā ir cilvēka rokas neaizskarta matērija. Darbu raupjums liecina par piespiedu sastingumu kādas lielas dabas kataklizmas rezultātā, kā arī izstāde ir nojauta, ka ikkatra apturēta lieta satur savu daļu realitātes kiča. Sīmanis norādīja, ka, šķiet, pašam autoram šis stilizētais tiešums ir metode, lai mēģinātu domāt par visa - sevi ieskaitot - beigšanos.

Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs balvai nominēti par darbu "Kancele" Rīgas Doma dārzā. Mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa par darbu stāstīja, ka to veido septiņu metru augstumā uzstādīts apgaismes stabs ar ventilatoru apgaismes ķermeņa vietā, kas piedāvā atlaist grēkus. Apmeklētājs, nosūtot savu grēksūdzi īsziņas veidā, saņem grēku atlaišanu, ko apliecina Biša vokālā skaņdarba atskanēšana.

Tajā latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus Kristus Kalna sprediķa, kurā cita starpā mēs tiekam mācīti, kā pareizi lūgt Dievu. Ventilators šeit izmantots kā mūžības - "perpetuum mobile" - simbols. Kalniņa norādīja, ka šis darbs ir skaudra metafora par nepārejošo cilvēka niecības sajūtu Dieva valstības priekšā.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja septiņus vizuālās mākslas notikumus, līdzās iepriekš minētajiem izskatot Artura Bērziņa personālizstādi "Prāta darbi" Rīgas Mākslas telpas "Intro" zālē, Pauļa Liepas personālizstādi "Dienas kārtība" Mūkusalas Mākslas salonā un Maijas Kurševas personālizstādi "Seriāls" "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā.

Laika posmā no 2012.gada 15.decembra līdz 2014.gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20.gadsimta 2.puses - 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla "Arterritory.com" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs. No 2013.gada 1.oktobra ekspertu komandā sākusi strādāt arī mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".