Edgars Iltners pieder pie nozīmīgākajām 20. gadsimta otrās puses personībām Latvijas glezniecībā. Būdams viens no "skarbā stila" paaudzes klasiķiem un socreālisma modernizētājiem, viņš, tiecoties pēc formas un satura jauninājumiem, pārsteidza laikabiedrus ar negaidītiem individuālā rokraksta pavērsieniem.
Laikmets nosaka, ka personiskais un oficiālais neizbēgami pārklāsies mākslā. Tematiskā konjuktūra sadzīvoja ar tīrās glezniecības centieniem un mākslinieka atšķirīgu iekšējo pārliecību, kas realitātē veidoja darbu daudzslāņainu lasījuma iespējamību.
Tāpēc tas, kas attēlots gleznā, ne vienmēr nozīmē tikai to, ko mēs varam saskatīt. Tieši tā jāuztver arī Edgara Iltnera darbus, kur zem sociāli būtiskas tēmas iepakojuma atrodamas mākslinieka dziļas pārdomas par mākslas būtiskākajiem jautājumiem.
Var teikt, ka tieši augstākās kārtības meklējumos Iltners radījis savus darbus. Viņš uzskatīja, ka, neskatoties uz emocijas primāru nozīmi, savas izjūtas jābalsta uz izpratni, jo savādāk to nevar izstāstīt citiem.
"Valdīt par emocijām, pakļaut tās savai gribai - tas ir mans uzdevums jaunrades procesā," rakstīja mākslinieks. Tāpēc racionālisms un analītiska metode noteica, ka gleznas kompozīcijai un izteiksmes paņēmieniem jābūt organizētiem un reizēm matēmātiski izskaitļotiem pirms mākslinieks stāsies pie molberta. "Jāatrod forma, kas vislabāk atbilst saturam," skaidroja mākslinieks.
"Iltneriskajā" izteiksmes veidā acīmredzami izpaužas apzinātā sakārtošanas nepieciešamība, nobeigtība un nosacītība, visa pakļaušana noteiktai sistēmai, vienojošām stilizējumam. Tas, protams, neizslēdz gleznieciskās ekspresijas klātbūtni, līdzīgi kā dzejā, kur vārdu un rindkopu racionāla uzbūve neiet pretrunā ar dzejas emocionālu iedarbību.
Glezna "Kuršu pilskalns" pieder mākslinieka daiļrades vēlīnajam periodam, kad viņa radošajā biogrāfijā "skarbā stila" cēlienu nomainīja jaunā estētika. Šajā gleznā Iltners novatoriski dokumentēja lauksaimniecības industrializāciju ainu, kas radikāli atšķīrās no tradicionālā lauku dzīves tēlojuma latviešu mākslā.
Slaidie "daiļstrādnieki" vairs nelīdzinās "skarbā stila" heroiskajiem spēkavīriem, bet veido pavisam citu estētisku tipāžu. Akcentējot tehniskas, ģeometriskas formas, mākslinieks estetizē arī tehniskas konstrukcijas, saliekot no sīkām detaļām jauno pasauli atbilstoši iecerētai kārtībai.
Skatoties Iltnera gleznas vienmēr noderētu uzdot sev vienu jautājumu: vai tad, kad mākslinieks domā par tādām fundamentālām filozofiskām lietām kā pasaules kārtība un kad viņš pa īstām aizdomājās par radošām attiecībām, kas pastāv starp prātu un emocijām, vai tad pastāv kādas "nepareizas" tēmas, kas varētu iegrožot mākslinieka izzinošo garu un vai eksistē kādi ideoloģiski šķēršļi, kas sabojās mākslinieka redzējuma skaidrību?
Var droši uzskatīt, ka gleznotājam bija tā "filozofiskā pote", kas, neskatoties uz jebkādiem ierobežojumiem, vienmēr atstāja māksliniekam neaizskartu radošu brīvību.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!