Mākslinieks līdz šim radījis divdesmit viena darba sēriju, plaukstas ādas virskārtā ar diegu izšujot divdesmit savu radu, draugu, partneru un skolotāju portretus, kā arī pats savu ģīmetni. Darbi tapuši ilgā laika periodā - ikreiz pēc kārtējā mākslas darba tapšanas un tā noņemšanas viņš sagaidījis rokas ādas pilnīgu sadzīšanu, lai varētu ķerties pie jauna darba veidošanas.
"Viņu dzīves bijušas savītas ar manējo, lai tādējādi veidotu manu vēsturi un atmiņas. Katrs mirklis, ko mēs dzīvojam vismaz uz brīdi paliek mūsu atmiņā, taču ar laiku tiek aizmirsts. Tas ir sāpīgi, ka vienīgais, ko cilvēki patiešām spēj mūžīgi atstāt, ir materiālās lietas, jo atmiņas ir tik gaisīgas," par savu darbu iedvesmu stāsta Kata.
Līdz ar to viņa izšuvumi vienlaikus ir gan fotogrāfijās un filmās fiksēti mākslas darbi, kuri iemūžina un simbolizē šo cilvēku mijiedarbību ar mākslinieku, ieguvumu un zaudējumu, kā arī sāpes un mīlestību, ko tie atstāj, gan pilda atgādinājuma funkciju.