Latviešu mākslinieku vidū ir pietiekami maz tādu gleznotāju, kuru darbu reprodukcijas var izraisīt asu, rūgtu un gandrīz fiziski neizturamu vilšanos. Bet tā tas dabiski notiek, šķirstot Edvarda Grūbes darbu katalogus.
Šīs sajūtas rodas nevis tāpēc, ka tipogrāfija nespētu kvalitatīvi reproducēt kādus īpaši pielietotus mākslas paņēmienus, bet tāpēc, ka Grūbes krāsās un triepiena formā ir kaut kas tik pamatīgs un monumentāls, un tajā pašā laikā dabiski samērīgs cilvēka ķermenim, ka to oriģināli nepadodas samazināšanai vai cita veida reducēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit