Boriss Bērziņš latviešu mākslā ienāca Padomju Latvijas laikā, kad mākslā valdīja sociālā reālisma doktrīna, kas pieprasīja figurālas gleznas ar izvērstiem sižetiem par tēmām, kuras ideoloģiskā vadība atzina par noderīgām.
Kopā ar laikabiedriem Edgaru Iltneru, Induli Zariņu, Ritu Valneri viņu uzskatīja par tā dēvētā "skarbā stila" veidotājiem. Tomēr Boriss Bērziņš gleznoja to, ko pats atrada par interesantu, neraugoties uz oficiālās vides kritiku un mākslas ideoloģiskajām tendencēm, un neiekļaujoties kāda viena stila striktos rāmjos.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit