Fotoalbumā tverto cilvēku vidū ir Ilmārs Blumbergs, Hercs Franks, Alla Pugačova, Jānis Stradiņš, Vladimirs Visockis, Ojārs Vācietis, Raimonds Pauls, Arvīds Grigulis, Jevgeņijs Jevtušenko, Maija Tabaka, Vija Artmane, Gunārs Binde un daudzi citi. "Viņu ir daudz, un viņi ir bezgala dažādi, norāda pats autors.
"Mākslinieki, mūziķi, rakstnieki, dzejnieki ir iekšēju ciešanu pilni, no tā viņiem neaizbēgt. Savu likteni neizvēlas," norāda pats fotoalbuma autors.
"Fotoportretā pārklājas divi lauki - bezgalīgais laika lauks un bezgalīgais dvēseles lauks. Fotogrāfija ir mūžīga – tāpat kā tajā atspoguļotā konkrētā cilvēka dzīve. Cilvēks aiziet, bet fotogrāfija paliek, kā paliek arī mūsu katra garīgais kods tajā.
Manos portretos atspoguļojas mans mani redzošā redzējums. Katrā cilvēkā es redzu un atrodu sev līdzīgo un šai izpratnē balstīts mans darbs portreta žanrā. Manu portretu stilistika ir askētiska. Gaisma – un tikai tā. Baltais, melnais un bezgaldaudzās toņu attiecības. Pastāvīgi esmu atstarotās gaismas meklējumos, un tā kā jaudīgs starojums vieno mani ar maniem laikabiedriem," raksta Mihailovskis sava fotoalbuma ievadā.
Vilhelms Mihailovskis (1942) fotomākslai pievērsies 1969. gadā. Līdz šim māksliniekam bijušas 57 personālizstādes Latvijā un deviņas ārzemēs, viņš piedalījies vairāk nekā 300 konkursos, grupu fotomākslas izstādēs Latvijā un 45 citās pasaules valstīs.
Saņēmis daudzus apbalvojumus fotomākslā, tostarp "World Press Photo" balvu "Golden Eye", Amerikas Fotogrāfijas biedrības PSA (Photographic Society of America), FIAP (Starptautiskā Fotomākslas federācija), BFFK un VENUS zelta medaļas, medaļas NIEPSE. Viņam kā pirmajam toreizējā Padomju Latvijā tika piešķirts FIAP ekselences tituls. 1996. gadā viņš kļuva par Mārtiņa Buclera prēmijas laureātu, 2010. gadā – par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Mihailovskis ir arī dokumentālās filmas "Augstākā tiesa" (režisors Hercs Franks) līdzautors.
Mākslinieks izdevis vienpadsmit autora fotoalbumus, kuru kopējā tirāža sasniegusi 64 000 eksemplāru.
Vilhelma Mihailovska darbi atrodas Francijas Fotogrāfijas muzeja (Francija), Elizejas Muzeja un "Auer photofoundation" (Šveice), "Stadtgalerie" (Vācija), Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
