Biedrības "Skaņu Mežs" un nodibinājuma "Rīga 2014" rīkotās izstādes norise Botāniskā dārza vidē ļauj eksotisku laikmetīgās mākslas saplūšanu ar pilsētvidi un dabu, jo ekspozīcijas darbi apskatāmi viscaur dārza teritorijai, ieskaitot lektoriju, herbāriju un sūkņu māju. Šī posma darbu atlase ir tapusi, kuratoriski sadarbojoties ar skaņu mākslas producēšanai un popularizēšanai veltīto starptautisko tīklu "Resonance".
Botāniskā dārza ekspozīcijas darba laiki: trešdiena - svētdiena 13-18 (Botāniskā dārza ieejas maksa pieaugušajiem - 3 eiro) . Darba laiki Paskāla Brokoliki darba ekspozīcijai Kalnciema kvartāla galerijā: pirmdiena - sestdiena 13-18 (ieeja bez maksas).
Iepazīstinām ar "Skan II" apskatāmajiem darbiem:
Nepieradinātais koris, daudzkanālu audioinstalācija, 2013. gads
Nīderlandiešu mākslinieka Pētera Bogersa darbs "Nepieradinātais koris" ir audio instalācija, kas sastāv no 40 maziem skaļruņiem, kas piestiprināti pie griestiem un atskaņo 30 dažādus audio kanālus.
20 skaļruņi ir novietoti aplī ar šaurāko galu uz iekšpusi. Pārējie ir sadalīti pa izstādes telpu. Cilvēka balss kalpo par "skaņas pamatu". Mēs dzirdam nepārtrauktas, pakāpeniskas pārmaiņas, sākot ar "kliedzienu" un beidzot ar "dziesmu" vairākās tonalitātēs. Vokālo partiju laikā skaņas ainava pakāpeniski mainās, klausītājam kustoties pa telpu. Ar katru savu kustību un klātbūtni klausītājs izraisa nelielas izmaiņas audio spektrā.
Darbs izstādīts Volfšmita muižā, Botāniskā dārza teritorijā.
Sitēji, instalācija, 2013. gads
"Sitēji" ir Tomasa Rutgersa, maģistra kontekstuālajā kompozīcijā, sadarbība ar dizaineri Jicki Blomu - perkusīva skulptūra, kuru mākslinieki raksturo sekojoši: "Instalācija sastāv no liela un tukša taisnstūra formas objekta, kuram piestiprināti neskaitāmi sitamie.
Taču tur ir kas vairāk par acīmredzamo - materialitāte ir maskēta, kustība manipulēta, mests izaicinājums pat gravitācijai, parādot, kā vizuāla informācija var likt mums sadzirdēt citādi."
Darbs ir eksponēts Botāniskā dārza sūkņu mājā.
Table d'harmonie, instalācija, 2014. gads
Eksponēts Kalnciema ielas galerijā tiek Paskāla Brokoliki darbs "Table d'harmonie". Smeļoties iedvesmu mākslīgajā skaņu ainavā, "Table d'harmonie" ir veidots kā horizonts starp debesīm un zemi.
Pakāpeniski rodas rezonanse starp skaņu un zīmējuma melno masu, ko veido uz grīdas precīzos, regulāros krāteros sabērti melnā korunda putekļi. Katra krātera saturā ir ievietos skaļrunis. Skaņdarbs sastāv no zemfrekvences, kas tiek ierakstīta ar hidrofoniskā sensora palīdzību, atklājot skaņas plūsmas atšķirības dažādās Daugavas un Rīgas jūras līča vietās.
Darbs ir eksponēts Kalnciema kvartāla galerijā.
Fotofons #1, instalācija, 2013. gads
"Fotofons #1" ir Arno Jākobsa instalācija, kuras pamatā ir intensīvi fotoakustiskā efekta akustiskie pētījumi. Fotoakustiskā efekta pamatā ir radiācijas enerģijas fenomens. Spēcīgu gaismas avotu var pārvērst par skaņas vilni, pateicoties absorbcijai un temperatūras svārstībām. Spiediena variāciju rezultātā rodas skaņu viļņi.
Fotoakustisko efektu 19. gadsimtā atklāja Aleksandrs Greiems Bells. Viņš izmantoja skaņas pastiprināšanai sveces gaismu, saules gaismu un pirmās elektrības formas.
"Fotofons #1" piedāvā jaunu skaņu ģenerēšanas veidu, neizmantojot elektronisko pastiprināšanu. Gaisma pietiekoši rada enerģiju skaņu ģenerēšanas procesam. Vairāki gandrīz identiski fotofoniski objekti atskaņo mainīgu toni pamatfrekvencē - 523Hz.
Toņus rada balti lāzeri, kas projicē savus gaismas starus caur rotējošu disku, kas saskalda staru kūli nelielos fragmentos. Katrs no šiem fragmentiem rada toņus ikvienā fotofoniskā objektā. Instalācijas tonalitāte noteiktā laikā mainās, mainot arī vibrējošo mikrotonālo struktūru.
Darbs izstādīts Botāniskā dārza vīna pagrabā.
Eksplodējošā pārliecība, instalācija, 2013. gads
Instalācijas "Eksplodējošā pārliecība" pamatā ir ideja par tradicionālās konkrētās mūzikas kompozīcijas tehnikas pārvēršanu trīs dimensijās un izmantošanu skulpturālu elementu veidošanā.
Deformēti, strukturēti un kombinēti ikdienas priekšmeti, piemēram, vienreizlietojamie trauki, iepakojums vai pudeles tiek apstrādātas "papjē-mašē" tehnikā. Iegūtie fragmenti tiek savienoti līnijās, laukos un lielā masā. Forma iekaro telpu kā komplekss skulpturāls dinamisku kustību un struktūru sakārtojums un izskatās pēc trīsdimensiju digitālās audio darbstacijas rediģēšanas loga.
Mainot uztveres perspektīvu, apmeklētāju uztverē mainās arī dažādas proporcijas un attiecības starp atsevišķiem instalācijas fragmentiem. Lai arī mākslas darbam ir konkrētas fiksētās telpas un laika koordinātes, katrs "uztvērējs" tās individuāli radīs no jauna, tādējādi pats kļūstot par daudzdimensionālās kompozīcijas skaņu pulti.
Darbs izstādīts Volfšmita muižā.
Raksti, instalācija, 2013. gads
Cilvēka veidotas alas dabā jau gadiem ir Signes Lidēnas mākslinieciskās prakses pētījumu objekts. Pirmkārt un galvenokārt viņas pētījumu avots ir alas, kas glabā liecības par cilvēku civilizāciju nezināmajai nākotnei - tādas vietas kā, piemēram, Pasaules augu sēklu banka, Onkalo kodolatkritumu krātuve, un Damanhuras tempļi.
Darbu "Raksti" iedvesmojušas ierobežoto un gandrīz izzudušo zināšanu arhīvs, kas atrodas kādā alā Dienvidķīnā. Tas apkopo informāciju par mākslas darbu un priekšmetu radīšanas procesu jau izzudušās amatniecības tradīcijās.
Kā var saglabāt procesu? Vai ir iespējams saglabāt kādas lietas apkārtējo vidi, nesaglabājot pašu lietu? Vai iespējams saglabāt mākslas darba auru arī tad, ja paša darba vairs nav? Šie jautājumi bija Lidēnas instalācijas "Raksti" sākums. Tas ir darbs par materiālo atmiņu, kura centrā ir process, un tas ir kaut kas nebeidzams, nepārtraukts. Tā ir ideja par "uzrakstiem" kā rituālu, bet arī kaut ko sadzirdamu. Darbs izstādīts LU Botāniskā dārza palmu mājas foajē (II stāvs).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!