"Zinātne ir mūsu eksistences neatņemama sastāvdaļa – tā ietekmē veidu, kādā mēs uztveram un saprotam pasauli. Manifestējot cilvēces tieksmi pārvaldīt un kontrolēt visu dzīvo, zinātne par savu darbības lauku padarījusi arī cilvēka ķermeni. Atspoguļojoties sasniegumos, kas saistīti ar pētījumiem medicīnā, mikrobioloģijā un ģenētikā, īstenojas šī vēlme modificēt un uzlabot cilvēka ķermeni, kā arī radīt jaunus, ģenētiski konstruētus organismus un dzīvības formas.
Nākotnes solītās iespējas zinātnes laukā valdzina arī māksliniekus. Laikā, kad tehnoloģijas kļūst arvien plašāk pieejamas, māksliniekiem tiek pavērtas iespējas nomainīt darbnīcas telpas pret laboratoriju, lai meklētu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Izstādes ietvaros tiek prezentēti trīs projekti, kuri veidoti māksliniekiem sadarbojoties ar praktizējošiem mikrobiologiem un bakteriologiem. Dabas zinātnēm sastopoties ar vizuālās mākslas formām, veidojas atspulgs, kas sintezē šo abu disciplīnu skatu uz cilvēka molekulāro bioloģiju un tās iespējām nākotnē.
Nīderlandē dzīvojošās austrietes Sonjas Boimelas (Sonja Bäumel) projekts "Expanded Self" aplūko bagātīgo baktēriju populāciju, kas kā neredzams universs veido cilvēka ādas virsējo slāni. Par izpētes avotu izmantojot pašas ķermeni, māksliniece cenšas palūkoties uz baktērijām no pavisam cita – estetizēta skatupunkta, kas transformē veidu, kādā mēs uztveram ādu un cilvēka šķietamās aprises vidē.
ASV Aizsardzības ministrijas militāro inovāciju departaments DARPA 2004. gadā izsludināja konkursu ar mērķi sniegt iespēju karavīriem ilgstoši funkcionēt bez pārtikas. Zem projekta "Metaboliskā dominance" Gints Gabrāns piedāvā ģenētiski modificētas gremošanas sistēmas baktērijas, kuras sintezē celulozi šķeļošus enzīmus, tādā veidā ļaujot iegūt barības vielas no visa veida augiem un koksnes.
Ginters Seifrīds un Kristīna Veisenbergera no Austrijas pārstāvēs Vīnes biomākslas klubu "Pavillon_35" izrādot interaktīvi risinātu projektu "The Phage λ Simulacrum". To veido trīs digitāli attēli, kas tiek pārveidoti sintezētās DNS molekulās, kas pēcāk tiek modificētas ar E.coli baktēriju un vīrusa Phage λ palīdzību. Iegūtie attēli vizualizē bioloģisko reakciju, kas rodas, manipulējot ar cilvēka ģenētisko materiālu.
Bioinženierijas attiecības ar dzīvo dabu, tai skaitā cilvēka ķermeni, ir pakļautas metamorfozēm, kas solās izmainīt veidu, kādā mēs uztveram dzīvības jēdzienu. Caur mākslinieku radītajiem modeļiem izstādes ietvaros tiek aplūkots jautājums – kā ģenētiskās modifikācijas spēs mainīt cilvēka ķermeni un tā saskari apkārtējo vidi, piedāvājot jaunus noteikumus izdzīvošanai un līdzāspastāvēšanai.
Izstādes kuratores ir Lizete Riņķe un Elīna Sproģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
