Ieejot Eiropas mēroga izstāžu apritē. Stāsts par Gustavu Kluci  (1)

"Ir tā - ja kāds zina vismaz vienu Gustava Kluča darbu, tad visbiežāk tā ir pastkarte "Peldētāji" no 1928. gada Spartakiādes sērijas vai fotomontāža "Dinamiskā pilsēta"," stāstu par mākslinieku, kurš darbojies ļoti daudzveidīgi, sāk Iveta Derkusova, akcentējot, - Gustava Kluča personība Latvijai un latviešiem ir ļoti nozīmīga ar to, ka tas ir vārds, ko patiešām pazīst visā pasaulē. "Izveidojusies paradoksāla situācija, ka Rietumu pasaulē Kluča vārdu zina labāk nekā Latvijā," stāstījumu sāk Iveta Derkusova, piebilstot, - nenoliedzami Kluča vārdu visu laiku ir pavadījusi duālā situācija ar viņa iesaisti Padomju Krievijas mākslas vidē, kas ietver arī sadarbību ar totalitāro režīmu. Protams, viena lieta, kā uzsver Iveta Derkusova, ir - vai Gustavs Klucis to apzinājās, vai arī tas bija laikmeta konteksts, kurā cilvēks dzīvoja. "Tādēļ šobrīd ir grūti viennozīmīgi runāt par šo mākslas materiālu, kas tapis Padomju Savienībā, Padomju Krievijā un Staļina režīma apstākļos. Arī  50., 60. un 70. gados Gustava Kluča darbi tika eksponēti ar zināmu atlasi, gan citu iemeslu dēļ."

Tādēļ izstādes kuratore ir pārliecināta, – šis ir mirklis, kad mēs kā nācija esam pietiekami nobriedusi, pieaugusi, lai Rīga, būdama Eiropas kultūras galvaspilsēta, nenoraidītu nevienu savu izcilo personību un pieņemtu Gustava Kluča mantojumu tādu, kāds tas ir – rēķinoties ar sarežģīto vēsturisko kontekstu.