Ausekļa Baušķenieka reālistiski satīriskā daiļrade vai paradoksu glezniecība ir savrupa parādība 20. gadsimta latviešu mākslā, kas neiekļaujas nevienā no izdomātiem stiliem un virzieniem šajā laika periodā.
Protams, viņa mākslu var vispārināti pieskaitīt arī sirreālisma virzienam, bet tas atkal neizteiks pilnībā Baušķenieka darbu būtību, kur pamošanās daudz svarīgākas nekā sapņošana. Mēģinot atbildēt uz jautājumu, ko mēs vispār redzam sirreālistu gleznās, var apgalvot, ka jebkuru no raksturojumiem būs jāattiecina ar terminu "realitāte", varbūt sagrozīta, neloģiska un neizprotama, bet tomēr realitāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
