"Latvijas Fotogrāfijas muzejs" līdz 21. septembrim piedāvā apskatīt beļģu fotogrāfa Vima de Šamfeleres personālizstādi "Sastapšanās ar Madagaskaru". Muzeja abu stāvu izstāžu zālēs skatāmas 46 melnbaltas fotogrāfijas. Tajās izstādes rīkotāji aicina ieraudzīt "Madagaskaru no neierasta punkta, parādot nomadu ikdienu – darbu, skolas gaitas, sociālo dzīvi – nesalīdzināmu ar eiropiešiem pazīstamo dzīves ritmu".
Vairumam Latvijas iedzīvotāju Madagaskara ir tikai noteikta vieta ģeogrāfiskajā kartē. Retais iedomājas, ka tā ir ceturtā lielākā sala pasaulē. Vēl mazākam cilvēku skaitam ir priekšstats par to, kas notiek uz šīs salas un kāda ir tās iedzīvotāju ikdiena. Madagaskara latvietim ir patiess eksotikas tēls.
Tā dēļ vien sastapšanās ar to varētu būt intriģējoša. Izstādes rīkotāji aicina arī iepazīt pilnīgi diametrāli pretēju dzīves iekārtu latviešiem raksturīgai nometnieku dzīvei. Nomadi – tas skan iedvesmojoši ikvienam, kas interesējas par Ziemeļamerikas kontinenta iezemiešu dzīvi, atsaucot atmiņā Edvarda Kērtisa (Edward S. Curtis (1868 – 1952)) 19.-20. gadsimta mijas fotogrāfijas vai arī tieši pirms gada Fotomuzejā skatīto Joza Kazlauska (Juozas Kazlauskas (1941–2002)) izstādi "Ziemeļu ceļi" par Padomju Savienības ziemeļiem un Arktiku. Vēl kādam tas var asociēties ar Romu tautas klejojošajiem taboriem vai Tālo Austrumu stepju iedzīvotājiem. Varbūt Madagaskaras pamatiedzīvotāju senči arī ieradās uz salas kā nomadi, meklējot jaunas dzīves telpas, tomēr pēdējo tūkstoti gadu tie dzīvojuši nometnieku dzīvi, veidojot ciemus un valsti pēc savas izpratnes. Izstādes fotogrāfijās grūti ieraudzīt klejotāju dzīves romantiku. Drīzāk tā jūtama jaukos attēlu komentāros, ko atstājis autors, un viņa personīgajā pieredzē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!