Pirmdien, 29. septembrī, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notika pirmā objekta – jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura "Klusās dabas" – atklāšana.
Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu "Māksla publiskā telpā", šī gada rudenī Rīgā tiks atklāti trīs paliekoši lielformāta mākslas darbi pilsētas vidē.
"Liels prieks, ka projekts kurš aizsākās mākslas festivālā "Tete-a-tete" 2013. gadā, pēc pusotra gada jau ir gatavs. Programmas Māksla publiskā telpā moto ir domātprieks. Esam pateicīgi arī par darītprieku visiem Fonda sadarbības partneriem – gan Rīgas domei, gan Latvijas Universitātei, māksliniekiem un programmas kuratorei Helēnai Demakovai," akcentēja mecenāti Boriss un Ināras Teterevi.
"Šodien atklājam Latvijas un reģiona mērogam unikālu programmu "Māksla publiskā telpā", kas turpina pasaulē izplatīto parādību – pilsētvides papildināšanu ar dažādiem mākslas objektiem. Programma dod iespēju Latvijas māksliniekiem realizēt savas ieceres, īstenojot idejas, kuras neizpaustos tik spilgti mazākā formātā vai slēgtā telpā un kuras tā īsti varam novērtēt tikai konkrētās vietās pilsētvidē," teica Kultūras ministre Dace Melbārde.
Jaunā skulptūra sasaucas ar mākslas vēsturē labi zināmo 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta klusās dabas žanru, kas īpašu pilnziedu sasniedza tā saucamajā holandiešu Zelta laikmeta glezniecībā. Darba garums ir pieci metri, platums trīs metri, augstums - 1.7 metri.
"Holandiešu gleznoto augļu un dārzeņu vietā redzamas latviskas dabas veltes – puravi, ķirši, āboli, bumbieris. Pats zaķis ir dzīvs un vesels, tādējādi izgaismojot Radītāja spēju apliecināt brīnumu, kas ir jebkuras jaunas dzīvības rašanās," teica māksliniece Brigita Zelča-Aispure.
"Jaunie mākslinieki ir pārfrāzējuši holandiešu gleznotās klusās dabas. Skulptūrā zaķis ir kā augšāmcēlies – tas ir sveiciens ne tikai senākai mākslas vēsturei, bet arī jaunākajiem konceptuālās mākslas paraugiem.
Mākslinieki īpaši uzsver vācu 20. gadsimta mākslinieka Jozefa Boisa mantojumu – te pieminama viņa performance "Kā skaidrot gleznas mirušam zaķim". Tajā mākslinieks uzlējis uz galvas medu un uz tās uzlicis zelta lapiņas, rādot mirušajam zaķim savus zīmējumus. Jozefa Boisa māksla ir konceptuāla izpausme par cilvēka un dabas tuvības tēmu. Tāpat Boisa mākslai raksturīgs "paplašinātais mākslas jēdziens" un "sociālā plastika", pie kuras pieskaitāma jaunais latviešu mākslinieku darbs "Klusā daba"," stāstīja programmas kuratore Helēna Demakova.
Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas "Māksla publiskā telpā", kas aizsākās 2013.gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāk darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015. gada pirmajā pusē.
Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova.
Brigita Zelča-Aispure (1986) 2012. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu LMA, absolvējot Vizuālās komunikācijas nodalu. Mākslas darbs "Klusā daba" ir jau otrā Brigitas Zelčas-Aispures pilsētvides skulptūra, kura daļēji tematizē mākslas vēstures faktu. Pirmā ar nosaukumu "Villendorfas Venēra 21. gs." atrodas pie Latvijas Mākslas akadēmijas.
Sandis Aispurs (1983) 2012 .gadā ieguvis mākslas maģistra grādu LMA, absolvējot Tēlniecības nodaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
