Pašportrets, neapšaubāmi, ir ļoti narcistisks žanrs, kur mākslinieks tam, ko viņš redz spogulī, automātiski piešķir "daiļā objekta" statusu. Bet tajā pašā laikā pašportreti ir bezgalīgi aizraujoši skatītājiem, jo katram no mums šķiet, ka uzmanīgāk ieskatoties autora pašatveidotajā sejā, var izprast viņa psiholoģiju, saskatīt acīs iekšējās pasaules mūžīgā konflikta iemeslus un izlasīt grumbās likteņa dramatisko pavērsienu nospiedumus.
Diemžēl visbiežāk māksliniekam jāsamierinās ar to, ka viņa izlolotais pašportrets kļūs par vēl vienu tukšu ekrānu skatītāju subjektīvi psiholoģiskām projekcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
