Indulis Zariņš pieder tai gleznotāju paaudzei, kas ienāca latviešu mākslas vēsturē kā "skarbā stila" aizsācēji. Viņu glezniecībā komunistiskā tematika tika savienota ar izteiksmīgi dekoratīvu un dažreiz pat ekspresīvu vizuālu valodu, kas ļoti kontrastēja ar iepriekšējas paaudzes kultivētu akadēmiski "pareizu" reālistisku manieri. Tāpēc tieši ar šo mākslinieku loka daiļradi saistīta "košēra" sociālistiska reālisma principu interpretācijas paplašināšana, kas ļāva viņiem un nākamajām mākslinieku paaudzēm brīvāk attīstīt savu individuālu māksliniecisku rokrakstu.
Sākot ar 50. gadu beigām, sarkano strēlnieku tēma bija viena no populārākajām un pateicīgākajām oficiālajām tēmām latviešu mākslā, jo harmoniski spēja apvienot epizodi no latviešu nacionālas vēstures ar padomju ideoloģijas prasībām. Bez tā šī tēma deva māksliniekiem ierobežotu, bet tomēr ļoti nozīmīgu iespēju savos darbos netieši atsaukties uz t.s. buržuāziskas Latvijas perioda mākslu.