Grūti iedomāties mistiskāku personu Latvijas mākslā par Georgu Šenbergu. Par viņu nav sarakstīta neviena grāmata, viņa darbi reti paradās izstādēs, bet, neskatoties uz to, viņš neapšaubāmi tiek pieskaitīts izcilākajiem 20.gadsimta glezniecības meistariem.
Viņa īpašais statuss veidojās jau padomju gados. Kā vēsta leģenda - viņa pirmā publiskā darbu eksponēšana notika pateicoties viņa sievai māksliniecei Beatai, kura 1966.gadā pieteica dažus vīra akvareļus republikas izstādei. Savukārt mākslinieka pirmā personālizstāde kļuva arī par viņa pēdējo izstādi neilgi pirms nāves. Starp šiem nozīmīgiem radošās dzīves atskaites punktiem atrodas izteikti intraverta mākslinieka mūžs, piepildīts ar nepārtrauktu darbu un individuāliem radošiem meklējumiem, kurus, šķiet, nemaz neskāra ar padomju ideoloģiju saistītā estētika un tematika.