Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Piektdien, 12.decembrī plkst. 18, Vīlandes ielā 16, tiks atklāta izstāde - pieņemšana par godu Džimija Hendriksa (Jimi Hendrix) radošajai daiļradei, kura ļaus divu nedēļu garumā plašākai sabiedrības daļai iepazīties ar unikālu un retu Hendriksa mākslas darbu izstādi "Džimija Hendriksa Renesanse" ("The Renaissance Of Jimi Hendrix").

Izstāde pēc atklāšanas būs pieejama vēl 13. un 14. decembrī, bet pēc tam galerija tiks slēgta uz Ziemassvētku brīvdienām un atvērsies atkal pēc 2015.gada 5. janvāra.

Pasākumu rīko sabiedrības attīstības biedrība "TAPA", sadarbībā ar Okeānijas mākslas galeriju un muzeju Rīgā (Gallery-Museum of Pacific and Ocean Art).

Mākslas valoda nepieder kādai noteiktai kultūrai, tā atspoguļo cilvēces pieredzes ekspresiju noteiktā laika periodā un Džimija Hendriksas mākslas obsesiju dialogs, kas pauž bohēmisku un atvērtu vīziju, ir tam ir izcils piemērs

Džimijs Hendrikss bija amerikāņu dziedātājs, ģitārists un dziesmu autors. Hendrikss bieži dēvēts par visu laiku labāko blūz-roka un hārd-roka ģitāristu. 2009. gadā žurnāls THE TIME J.Hendriksu titulēja kā visu laiku labāko ģitāristu.

Džonijs Alens "Džimijs" Hendrikss (ang. Johnny Allen "Jimi" Hendrix) dzimis 1942. gada 27. novembrī Sietlā, ASV. Džimija vecvecāki bija Vankūveras varietē aktieri. 15 gadu vecumā nomira Džimija māte un zēns par 5$ nopirka savu pirmo ģitāru.

Džonijs "Džimijs" Hendrikss nomira 1970. gada 18. septembrī, 27 gadu vecumā. Viņš tika pārvest pāri okeānam un apglabāts Grīnvudas memoriālajā parkā, Rentonā, Vašingtonas štatā.

Tomēr, pirms Hendrikss kļuva par izcilu mūziķi, viņš jau no mazotnes bija pievērsies tieši vizuālās mākslas novirzienam, no kura novērsās līdz ar pirmās ģitāras iegādi.

Vēlākos gados, mākslinieka dzīvesveids un emocionālie pārdzīvojumi bija katalizators, lai atkal no jauna pievērstos mākslai. Hendriksa darbos atspoguļojas savdabīgs sirreālisms un tā radošā daiļrade gan mūzikā, gan mākslā ieviesa jaunu – psihodēlisko formu, kas tiešā mērā atspoguļoja izcilā mākslinieka melanholisko un bohēmisko dzīvesveidu.

Pēc Hendriksa nāves ir palikuši vairāk kā 350 viņa ieraksti un visai reta viņa mākslas darbu kolekcija. Dzīves laikā viņš bija ieguvis vairākas prestižākās roka mūzikas balvas. Arī pēc nāves viņš nav aizmirsts, Džimijs Hendriks ir iekļuvis ASV Rokenrola slavas zālē (1992) un Lielbritānijas mūzikas slavas zālē (2005).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!