'kim?' notikumi: Miroslava Balkas un Kasjas Redzišas saruna un izstādes decembrī

Savukārt, līdz 24.decembrim iespējams aplūkot arī pēdējās izstādes, ko "kim?" piedāvā šogad - Kriša Salmaņa personālizstādi "100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt", kā arī Reičelas Meisones (Rachel Mason) izstādi "Lelles, kuras klausās" un Sāras Grīnbergeres-Refertijas (Sara Greenberger Rafferty) izstādi "Labojums", kas tapušas sadarbībā ar "Art in General", Ņujorka.

Pasākumi notiek "kim?" laikmetīgās mākslas centrā Maskavas iela 12/1.

Izstāžu darba laiki:
O.: 12:00 - 20:00
T., C., P., S., Sv.: 12.00 - 18.00

Ieejas maksa:
3 EUR
Studentiem un pensionāriem – 1,5 EUR
Otrdienās – ieeja bez maksas.

19. decembrī, 18:30
Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā korpusā

"Otwock" ir vārds ar dubultu nozīmi. Tas norāda gan uz tēlnieka Miroslava Balkas dzimto pilsētu Otvocku, Polijā, gan uz viņa bērnības māju, kuru mākslinieks ir pārvērtis studijā.

"Otwock" – studija – ir kalpojusi par iemeslu pārdomām par attiecībām starp mākslu un vietu, kur tā tiek radīta. Arī Otvocka – pilsēta – ir kļuvusi par mākslinieka darba telpas paplašinājumu, par neatņemamu tās daļu.

"Otwock" mākslas projekts ir vingrinājums veikt kādas vietas subjektīvu pierakstu, kura ietvaros pieaicinātie mākslinieki, kuratori un rakstnieki strādā ar šo jauno - atrasto kontekstu. Pielietoto metodi vislabāk raksturo frāzes "vietas-piesaistīts" (site specific) un "vietas-atbildīgs", "vietas-reaģējošs" (site responsive).

Darbi, gaistoši un izvairīgi mākslinieciski žesti, teksti vai pasākumi atklāj jaunus nozīmju slāņus un veido brīvu asociāciju un saikņu režģi. Savstarpēji papildinot cits citu, tie uzdod jautājumus un izsaka pieņēmumus, kuri noved pie arvien mainīgām interpretācijām un jauniem veidiem, kā uzlūkot lokālo.

Sarunai noslēdzoties, lektori atbildēs uz auditorijas jautājumiem.
Pasākums norisināsies angļu valodā ar tulkojumu latviski un tiks translēts tiešraidē http://riga2014.org/.

Miroslavs Balka ir dzimis 1958. gadā Varšavā, Polijā. Tēlnieks, aktīvi darbojas arī eksperimentālā video un zīmēšanas jomā. 1985. gadā absolvējis Varšavas Tēlotājmākslas akadēmiju, kur kopš 2011. gada viņš vada Mediju departamenta Telpisko aktivitāšu studiju. Ir saņēmis Mīsa van der Roes stipendiju Krēfeldē.

Berlīnes Mākslu akadēmijas loceklis. Darbi ir tikuši izstādīti daudzās starptautiskās izstādēs, tai skaitā "Documenta" Kaselē (1992), Venēcijas biennālē (1990, 1993, 2003, 2005, 2013), Kārnegija internacionālē Pitsburgā (1995), Sanpaulu biennālē (1998), Sidnejas biennālē (1992, 2006), Santafē biennālē (2006). 2009. gadā viņš prezentēja īpašu projektu "How It Is" Londonas Tate Modern muzeja Unilever Series izstāžu ciklam Turbīnu hallē. Prāmja Estonia katastrofā bojāgājušajiem veltītā piemiņas memoriāla Stokholmā autors (1997).

Darbi atrodas daudzu muzeju kolekcijās visā pasaulē, ieskaitot: Tate Modern, Londona; Van Abbemuseum, Eindhovena; MOCA, Losandželosa; SFOMA, Sanfrancisko; MOMA, Ņujorka; Hiršhorna muzejs, Vašingtona; Mākslas institūts, Čikāga; Kārnegija mākslas muzejs, Pitsburga; Museu Serralves, Porto; Moderna Museet, Stokholma; Kiasma, Helsinki; Krellera - Millera muzejs, Oterlo; Nacionālais mākslas muzejs, Atēnas; Nacionālais mākslas muzejs, Osaka; Izraēlas muzejs, Jerusaleme. Muzejos Polijā: Mākslas muzejs, Lodza; Laikmetīgās mākslas centrs, Varšava; Začetas Nacionālā mākslas galerija, Varšava; Modernās mākslas muzejs, Varšava; Nacionālais muzejs, Vroclava; MOCAK, Krakova.

Kasja Redziša ir mākslas vēsturniece un kuratore. 2014. gada oktobrī viņa tika iecelta Tate Liverpool muzeja vecākās kuratores amatā. Kopš 2010. gada viņa ir bijusi asistējošā kuratore Tate Modern muzejā, kur viņa ir piedalījusies vairāku lielu izstāžu tapšanā - Alighiero Boetti: Game Plan 2012. gadā, William Klein + Daido Moriyama 2012. gadā, Mira Schendel 2013. gadā un Alibis: Sigmar Polke 1963-2010 2014. gadā.

Viņa ir arī strādājusi pie Turbīnu halles pasūtījuma Ai Weiwei, Sunflower Seeds 2010. gadā un bijusi kuratore grupu izstādēm, tādām kā Out of Place 2011. gadā and Objects in Mirror Are Closer than They Appear 2012. gadā. Papildus darbam ar starptautiskajām izstādēm, viņa ir iesaistīta arī Tate kolekcijas veidošanā, darbojoties Krievijas un Austrumeiropas mākslas darbu apguves komisijā.

Pirms pievienošanās Tate muzeja komandai, Kasja strādāja Modernās Mākslas muzejā Varšavā. Viņa ir līdzdibinātāja 2007. gadā izveidotajai Open Art Projects - laikmetīgajai mākslai veltītai bezpeļņas organizācijai, kurā viņa vadīja pasūtījuma darbu programmu.

Viņas nesenie neatkarīgie projekti ietver izstādi For Each Gesture Another Character, Art Stations Foundation fondā Pozņanā, 2014. gadā un ilgstošu sadarbību ar Miroslavu Balku projektā "Otwock". Kasja ir autore grāmatām par mākslu un regulāri raksta žurnālam frieze.

Kriša Salmaņa izstāde ir vairāk vai mazāk neveiksmīgu paņēmienu pieraksts, kas fiksēs mēģinājumus panākt nokavēto. Ekspozīcijas sastāvdaļu sarakstu veido 100 pilnmēnešu video kolāža, 1000000 noskūpstīta fotogrāfija, 104 simfonijas - skaņu plate, pareizu triepienu nepareizā vietā glezniņa, putekļu skulptūra, nepabeigta animācija un piemirstā varavīksne - zīmējums.

Kuratore: Kristena Čappa (Kristen Chappa)

Organizē: "Art in General", Ņujorka sadarbībā ar "kim?" Laikmetīgās mākslas centru

21.novembris – 24.decembris, 2014

Liekot īpašu uzsvaru uz stāstu, raksturu attīstību un klausīšanās darbību, Reičelas Meisones izstādē Rīgā iespējams apskatīt izlasi no mākslinieces iepriekš tapušiem darbiem, kā arī jaunu papīra kolāžu sēriju.

Meisones darbībai raksturīgas figurālas skulptūras un sarežģītas performances, kas sevī iekļauj arī pašsacerētas dziesmas, kuras nereti izvērš dažādos vēsturiskos dokumentos ietverto tematiku vai šodienas aktualitātes nolūkā šo datu un faktu naratīvu padarīt vairāk intīmu un subjektīvu.

Kuratore: Ena Bārlova (Anne Barlow)

Organizē: "Art in General", Ņujorka sadarbībā ar "kim?" Laikmetīgās mākslas centru

21.novembris – 24.decembris, 2014

Sāras Grīnbergeres-Refertijas darbības jomas aptver fotogrāfiju, video, skulpturālas instalācijas un vairāk efemērus darbus, kas nereti ieņem komēdiju, performances un mediju kultūras tropu iedvesmotu darbu veidolus, kā arī piemītošo interesi autorības, identitātes un publiskais-pret-privāto "sevis" nojēguma attēlojumā.

Izstādes nosaukums – "Labojums" - rosinošs gan, lai uzvedinātu uz domām par iespējamiem centieniem labot bojāto vai salauzto, gan, lai signalizētu par kustību vai tās pārtraukumu, atkāpšanos un virzību uz citu darbības vietu. Ekspozīciju Rīgā veido iepriekš radītu un uz vietas, izstādes telpā veidotu darbu kopums.