Boriss Bērziņš. Portrets ar vainagu. 20. gs. 80.–90. gadi. Papīrs, lodīšu pildspalva. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Ceturtdien, 8. janvārī, plkst. 17. 30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz sesto tikšanos vakaru ciklā "Meistari par klasiķiem". Par gleznotāja Borisa Bērziņa radošo mantojumu un vecmeistaru lomu viņa daiļradē stāstīs mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja Gundega Cēbere.

Vecmeistaru mākslas pieredze izcilajam latviešu gleznotājam Borisam Bērziņam (1930-2002) bija nozīmīga visu radošo mūžu - sākot ar mācībām Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kur viņš apguva dažādu materiālu izmantošanu. 

Jau tolaik topošo mākslinieku ar savu dziļumu un izsmalcināto greznību apbūra bronzējumi fresku glezniecībā. Vēlāk Bērziņš devās ceļojumos uz Beļģiju, Nīderlandi un Itāliju, kur muzejos tika pētīti seno mākslas darbu oriģināli, lielāku uzmanību pievēršot tonālās glezniecības izmantojuma iespējām.

Borisa Bērziņa simpātijas pieder Rubensa pilnmiesīgajiem tēliem. Savukārt Rembrants, mazo holandiešu tipāži, franču autoru kompozīcijas pavēra arī "neglītā" glezniecisko pievilcību un neidealizēto figūru plastiku. Jāpiebilst, ka māksliniekam tāpat vienmēr bijusi tuva agrīnās renesanses meistaru silti brūnā krāsu gamma. 

Kādas vēl līdzības un paralēles pastāv starp Borisa Bērziņa mākslu un Eiropas klasisko mantojumu - par to vakara gaitā vairāk pastāstīs mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja Gundega Cēbere.

Kā zināms, ikvienam kultūras nozares pārstāvim - māksliniekam, literātam, mūziķim, aktierim, režisoram vai mākslas zinātniekam - īpaši radošā ceļa sākumā ir svarīga saikne ar vēsturisko tradīciju un iepriekšējo paaudžu mantojumu, kura reizēm paliek aktuāla arī turpmākās karjeras gaitā. 

Lai noskaidrotu klasikas nozīmi mūsdienu dažādu jomu mākslinieku jaunradē, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs rīko tikšanās vakarus ciklā "Meistari par klasiķiem", aicinot uz sarunām Latvijas kultūras dzīvē plaši pazīstamas radošas personības. Visiem zināmie meistari stāsta par saviem mīļākajiem klasiķiem, izceļot respektējamu autoritāšu pieredzes lomu un ietekmi.

Katrs pasākums no jauna aktualizē jautājumu par tradīciju pārmantojamību, ko paceļ arī muzejā līdz 2015.gada 31.janvārim apskatāmā izstāde "No Brēhela līdz Rembrantam", kas atklāj pasaules vecmeistaru iespaidu latviešu mākslinieku Romana Sutas (1896-1944) un Aleksandras Beļcovas (1892-1981) daiļradē.

Dalības maksa: pieaugušiem - EUR 2,13; skolēniem, studentiem, pensionāriem - EUR 0,71. Pirms pasākuma ir iespējams apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi "No Brēhela līdz Rembrantam".

Interesentus lūdz pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!