'Arterritory' ekspresintervija ar Zani Onckuli par izstādi 'Lily’s Pool'

Janvāra beigās izstāde "No Johansona līdz Johansonam" iepazīstinās ar latviešu avangardu, bet 21. janvārī Ņujorkā ar krāšņu un aizraujošu izstādi "Lily's Pool", ko organizē Laikmetīgās mākslas centrs kim?, citādi sarežģīti aizsniedzamā mākslas pasaule netradicionālā formā tika iepazīstināta ar šī brīža aktuālajiem latviešu māksliniekiem: Kasparu Groševu, Ievu Krauli, Armandu Zelču, Darju Meļņikovu, Evitu Vasiļjevu, Miku Mitrēvicu un Kristīni Kursišu.

Izstāde ir daudzslāņaina, tajā caurvijas gan latviešu identitātes tēma, gan aktuālie jautājumi, kas nodarbina katra mākslinieka prātu, bet visam cauri vijas kāda romantiska leģenda. "Lily's Pool" tver smalku un poētisku, bet reizē taustāmu fenomenu klātbūtni pastarpinātas post-interneta, post-dabiskās pasaules kultūrā.

Iesaistītie mākslinieki ar zīmējuma, glezniecības, objektu, tekstila un performances mediju klātbūtni nododas individuālās un vēsturiskās atmiņas tematikas pētījumiem digitāli gaistošo struktūru pārņemtajā laikmetīgajā pasaulē. Izstādes darbi rada vides, kuras ir reizē ierastas un neērti nedabiskas, pētot un piedāvājot versiju par to, kā fiziskais un sociālais ķermenis var justies šajā ātrgaitas pārlūkošanas un kopīgošanas ikdienā." Tā izstādi piesaka kim?.

Ekspresintervijā "Lily's Pool" tapšanas gaitu un tajā ietvertās nozīmes Arterritory.com atklāj kim? programmas direktore Zane Onckule.

Kāds ir izstādes akcents un uz kādām idejām tā būvēta?

Kā izstādes būtiska sastāvdaļa ir saglabāts sākotnēji sarunās ar māksliniekiem pieteiktais utopiskais un ideālistiskais elements, kurā domāt par aktuālo, kontekstu, kustību, ar kuru katrs mākslinieks sevi asociē, identificē, kādus jautājumus šobrīd un šeit risina, sev jautā, par ko domā, šaubās un kas liekas aktuāls.

Izstādes karkasu veido tikšanās vieta – 'situācija', kas tika būvēta caur dažādām atsaucēm, kuras, pa ceļam uzejot un uzlasot, aiz tām aizķeroties, paklūpot vai pat kratot nost, spējušas veidot "skatītāja sajūtu un uztveres pārbaudei" atvērtu darbu kopumu.

Izstādes nosaukums burtiskā tulkojumā ir "Lilijas baseins" un tās pamatā ir individuāli autoru citāti – piemēri sabiedrību ieskaujošajai realitātei un no tās atvasinātiem kultūras mītiem, kurus ikviens no mums izspēlē un izdzīvo ikdienā.

Turpat visi izstādes dalībnieki, domājot par šo kopdarbu, kopspēli, ir iztēlojušies šo būtni – personificēto Liliju, ko varētu apzīmēt par šodienas ilustrāciju, objektīvu laikmeta nospiedumu.

Par spīti dailei un poēzijai, "Lily's Pool" ir kā eksperimentāla drāma, kas pēta, kā prāti, ķermeņi un savstarpējo attiecību vēsture ļauj gūt tiešu maņu pieredzi, ja pārceļamies uz laikmetu, kurā viss ir nepārtraukti jauns un ikvienas pārmaiņas, tāpat kā dzīve un darbs, tiek kopīgotas milzīgā ātrumā.

Par vienu no izstādes iedvesmas avotiem un Lilijas tēla literāro avotu kļuva stāsts par Edvardu Liedskalniņu – tautieti, kas lielāko sava mūža daļu pavadījis emigrācijā ASV un, noticot nepārbaudītiem biogrāfijas faktiem, dzīvojis ar salauztu sirdi par Latvijā dienu pirms laulībām saņemto atteikumu no nepilngadīgās līgavas jeb Sweet Sixteen.

Jau atrodoties Floridā, viņš pārvietojis masīvus paša apstrādātus koraļļu blokus, atsaucoties uz noteiktām antigravitācijas teorijām, no to atsevišķiem klučiem izveidojis pili – šobrīd tūristu iecienītu apskates objektu. Savukārt popmūziķis Billijs Aidols šo latvieša bēdu stāstu konvertējis starptautiskā balādē, ko mākslinieks Kaspars Groševs divus izstādes atklāšanas vakarus pēc kārtas izpildīs karaoke versijā.

Domas par izstādi kā uzdevumu sākās pirms vairāk nekā gada ar nosacītu ievadnotikumu – izstādi Vortex Maskavas Garage Laikmetīgās mākslas muzejā (maijs, 2014), kurā piedalījās vairākums no izstādes māksliniekiem.

Vai varat iezīmēt, kā šo tēmu variē katrs no māksliniekiem?

Šobrīd jau pavisam droši var teikt, ka "Lily's Pool" ir finišējis kā kolektīvs darbs, kas būvēts no iekšpuses uz āru, māksliniekiem sevi novērojot un veicot secinājumus savu atsevišķo ideju radīšanā. Gandrīz visi darbi radīti tieši šai izstādei, izņemot Armada Zelča formālo welcome zīmi ar nosaukumu Terra Vinca (lasi: P-R-O-V-I-N-C-I-A).

Tas ir tāds kā romantizēts, autentisks žests, kas sniedz ieskatu atrašanās vietā balstītajā identitātē. Tālāk – izstādē būs skatāmi Darjas Meļņikovas veidoti metāla un tekstila objekti. Māksliniecei izveidojusi arī gleznotu ziedu kolāžu, kurā starp citu iekļautas arī lilijas.

Kaspars Groševs radījis instalāciju no gleznotām un adītām, izārdītām un pāradītām formām, kuru akcents ir to ritmiskie pavedieni. Ieva Kraule izveidojusi deformētus keramikas objektus tropisku augļu formā, kas mēģinās atkārtot Arkādijas parka aromātu. Savukārt Evita Vasiļjeva savu darbu radīs uz vietas – tās būs studijā Ņujorkā veidotas tēlnieciskas struktūras – režģi un rāmi ieturoši un atsedzoši ģipša atlējumi.

Bet mākslinieku pāris Miks Mitrēvics un Kristīne Kursiša radījuši darbu kopu, kuru veido ierāmēta krāsa, ģipša plauksta un nefunkcionāla, tomēr iluzori saistoša galda spēle.

Kā izvēlējāties māksliniekus, kurus pieaicināt izstādei?

"Lily's Pool" ir septiņu latviešu jaunās un vidējās paaudzes mākslinieku darbu izstāde, kas ir kā mākslīga ūdenstilpne ar grupas darba pazīmēm. Tās darba gaitu ietekmēja autoru savstarpējo attiecību vēsture, draudzība, skola un kopīgi kim? saviesīgo pasākumu apmeklējumi.

Šo autoru individuālo mākslas praksi raksturo smalku, poētisku un reizē taustāmu fenomenu klātbūtne pastarpinātas post-interneta, post-dabiskās pasaules kultūrā; tāpat vienlīdz būtiska mākslinieku izvēle kopdarbam – izstādei būtiska ir arī viņu līdzšinējā darbība un jau stabilā starptautiskā un Baltijas reģiona pieredze, kas ļauj viņus uzskatīt par ievērotiem, sarunai gataviem un atvērtie, un līdz ar to – mazāk eksotikas draudiem pakļautiem autoriem.

Būtisks aspekts bija arī izstādes sadarbības partnera – mākslas organizācijas Art in General – novērojumi un komentāri.

Kā vērtējat izstādi Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros?

Tas, ka "Lily's Pool" ir izstāde, kura iesāk Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras pasākumu programmu Amerikas Savienotajās Valstīs, protams, ir īpaši un reizē nedaudz mulsinoši, jo pretēji Ņujorkas izstādi paģērošajam diplomātiski reprezentatīvajam fonam ir darīts viss iespējamais, lai izvairītos no plakātiskas sevis atrādīšanas.

Līdz ar to viens no uzstādījumiem būtu tāds, lai Art in General telpas perimetrā izvietotie keramikas objekti, gleznas, metāla konstrukcijas, slaidu projekcija, smarža un atklāšanas performances atdzīvinātu publiku šo vizuāli saistošo, stāstošo un sajūtamo ideju uztverei.

Profesionāli nenoliedzami svarīgi ir tas, kāda un cik lielā mērā būs Art in General un Ņujorkas un starptautiskās publikas reakcija par šo izstādi kopumā un katra autora atsevišķo ieguldījumu.

Plašākam kontekstam jāatgādina, ka šī izstāde ir jau vairāku gadu sadarbības turpinājums, kas kim? ar Ņujorkas mākslas telpu Art in General sākās 2013. gada vasarā, kopīgi organizējot Latvijas paviljonu 55. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē, un turpinājās ar diviem izstāžu projektiem: vispirms ar Amsterdamā dzīvojošās latviešu mākslinieces Oļas Vasiļjevas izstādi Jargot, kas 2014. gada janvārī notika mākslas telpā Art in General un guva plašu kritiķu atzinību, un vēlāk, 2014. gada decembrī, ar Reičelas Meisones (Rachel Mason) un Sāras Grīnbergeres-Rafertijas (Sara Greenberger Rafferty) personālizstādēm, kas notika kim? telpās Rīgā.