'Delfi Kultūra' iesaka: Nedēļas nogale Rīgas galerijās

Visas izlasē iekļautās izstādes iespējams apskatīt šajā nedēļas nogalē.

Līdz 5. februārim Kalnciema kvartāla galerijā ir apskatāma Eduarda Miheloviča gleznu izstāde "Dienvidu melodija".

Mihelovičs ar gleznošanu nodarbojas kopš 2001. gada. Studējis Latvijas Mākslas Akadēmijas Stikla nodaļā un mākslas izglītību papildinājis RTU Arhitektūras bakalaura programmā, kā arī dažādās privātstudijās un plenēros. 2014. gadā  piedalījies Liepājas plenērā "Pilsēta un jūra" un mākslas rezidencē Arte Studio Ginestrelle, Itālijā. Šī ir mākslinieka trešā gleznu personālizstāde.

"Savā izstādē mākslinieks uzbur dienvidu krāsu melodiju mūsu pelēkās ziemas vidū - tas ir skatiens uz dienvidu zemēm un vasaras iespaidiem. Pāreja no reālistiskā attēlojuma uz abstrakto un atpakaļ ir mākslinieka pamatelements, kaut arī viņa sākotnējā mīlestība ir plenēra glezniecība," vēsta izstādes rīkotāji.

"Man vairs nav mērķis izteikt kādas lietas "būtību", jo mēs dzīvojam bezgalīgu formu pasaulē. Apvienojot vienā gleznā reālistiskos un abstraktos elementus, es apvienoju realitāti un savas pārdomas par to. Tīra stilizācija šķiet pārāk atsvešināta. Vijīga līnija, brīva plūsma, kas mijiedarbojas ar abstrakto formu - tā veidojas mana interpretācija, melodija," stāsta Mihelovičs.

Galerijā Alma līdz 17. februārim ir apskatāma Ernesta Kļaviņa izstāde "Nirējs".

Izstādes mākslinieks ir pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 2002. gadā. Piedalījies vairākās grupu izstādēs, taču ir arī veidojis vairākas personālizstādes - "Garenās piles", "Karš starp titāniem un rūķīšiem" u.c.

"Laikā, kad valda skaistuma kults, izstādes darbi ir daudznozīmīgi  ar savu vienkāršību. Kļaviņš zināms kā sarkasma, erudīcijas un vieglas ironijas meistars, tomēr jaunākajos darbos jūtama nepiespiesta atklātība un neuzspēlēta tolerance pret lietu būtību. Inteliģenti, viegli un rotaļīgi ar krāsu un animāciju autors uzbur Rīgā un tās apkārtnē noskatītas fabulas.

Mākslinieks vēro un ar melnu līniju iezīmē garām slīdošās ainas. Vienkārši, bez pretenzijas - skaidri un pārliecinoši. Meitenes Makdonaldā, manekeni skatlogā, veči pieturā un galdnieciņš, viens pagrabā kūpinot smēķi. Apzinātas nevērības, pat bezkaislības aizsegā mākslinieks plaknē pārceļ stāstu par cilvēka ikdienu," vēsta izstādes veidotāji. 

Līdz 18. februārim Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā apskatāma Agneses Matisones izstāde "Aiztikt drīkst nebaidīties".

"Matisone (MatisONE) dzimusi Liepājā. Apguvusi rotkales amatu, ieguvusi bakalaura grādu mākslā ar specialitāti datordizainā. Izstādēs, konkursos un meistarklasēs piedalās kopš 1995. gada. Prasmes mākslā un pasaules skatījumā bagātinājusi Liepājā, Rīgā, Nīderlandē, Vācijā un citur. Mākslinieces darbi savu mājvietu atraduši Nīderlandē, Japānā, Lietuvā un Latvijā, kā arī darbs "Dream About the Piccadilly Circus" ticis izstādīts Londonas Transporta muzejā, ikgadējā Ilustratoru izstādē," par izstādi stāsta tās veidotāji.

"Kad radīju darbu "Aiztikt drīkst nebaidīties", es domāju par cilvēkiem, kas "redz" ar rokām. Iespējams, pieskaroties darbam, izstādes apmeklētājs nojautīs mani. Šoreiz esmu noņēmusi stiklu no sevis un sava darba un ļauju pieskarties - katrs pieskāriens iegulst darbā un līdzdarbojas. Darbus radīju, jo sapratu, ka ir cilvēki, kas neiet uz izstādēm, jo viņiem neko neizsaka darbi kas sakarināti pie sienām," par izstādes tapšanu stāsta māksliniece.

Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Radošajā darbnīcā) līdz 8. februārim ir apskatāma Ilzes Strekavinas personālizstāde "Aprite".

Ilze Strekavina (1948) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1975). Kopš 1975. gada vada Tautas glezniecības studiju "Varavīksne" VEF Kultūras pilī. Mākslinieces pirmā personālizstāde norisinājās 1984. gadā Zinību namā Rīgā. Sarīkotās izstādes panākumi iedvesmoja Tukuma Mākslas muzeju veidot tās rekonstrukciju, kas 2013. gadā tika ietverta muzejā izstāžu sērijas "Duets" programmā (pārī ar Daigu Krūzi, sērijas kuratore Līga Lindenbauma).

Vārds "aprite" Ilzes Strekavinas daiļradē ir vairākkārt izmantota metafora, kas apzīmē ideju, norišu maiņu. Tā labi raksturo arī pašas gleznotājas radošo ceļu. Lai gan spoži ienākusi Latvijas mākslā 20. gadsimta 80. gadu sākumā kā daudzsološa savas paaudzes autore, šobrīd Strekavinas vārdu un darbus gan profesionāļu, gan plašākā interesentu lokā zina vien retais.

Ekspozīcija LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā piedāvā skatītājiem Ilzes Strekavinas nozīmīgāko gleznu izlasi. Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Gunta Belēviča, kā arī autores privātās kolekcijas, vēsta izstādes rīkotāji.

Grupas izstāde "Paraugs džina veidošanai" ir apskatāma līdz 6. februārim galerijā 427.

Izstādē ar saviem darbiem piedalās Atis Jākobsons, Raids Kalniņš, Ļevs Kazačenko (Lev Kazachenko), Zane Raudiņa, Ieva Rubeze, Viktors Timofejevs un Aleksandra Cukermana (Alexandra Zuckerman).

"Kamēr pilsēta ietērpjas spožu spuldzīšu virtenēs un slidotavās priecājas bērni, vecākiem svīstot veikalu rindās, gada vistumšākajā laikā galerijas spoži baltās sienas ietinas krēslainā sārtas gaismas apmetnī. Reibinoši sandalkoka dūmu mutuļi brīžam aizsedz skatam to, kas nekad nav bijis atklāts nezinātājam.

Miruši ziedi nodūruši savas galvas ziemas priekšā. Tumšajos galerijas stūros patvērušies mākslinieku darbi veras pretim skatītājam - daži, atceroties pasaules pirmsākumus un sendienu rituālus, bet citi cenšoties dziedināt Ziemassvētku kņadas nomocītos," vēsta izstādes rīkotāji.