No šodienas līdz 4.aprīlim Rīgā, galerijā "Istaba", varēs aplūkot Lindas Daņiļevskas un Jura Jakšpētera personālizstādi "Garāmbraucot".
"Izstādes centrālo asi gan apmeklētājam nāksies uzzīmēt pašam, jo perspektīva mainās atkarībā no beņķa slīpētāja vecuma, dzimuma, kādreizējās dzīvesvietas un viņa/viņas attiecībām ar sabiedrisko transportu.
Ienākot "Istabā", ikviens apmeklētājs tiek aicināts apsēsties vecajos tramvaja krēslos, paskatīties ārā pa logu un ļaut sev tikt ievilktam citā laika nogrieznī. Tajā, kad tramvaja sēža izelpoja pečkas karsto dvašu un leduspuķes uz loga bija tās, kas diktēja 3D modi," stāsta Lase.
Vecie tramvaja krēsli Jakšpētera interpretācijā ļaus atsaukt atmiņā 40.gadu un 50.gadu dizaina tīrās līnijas un izaicinās kolektīvi akceptēto izpratni par sabiedrisko estētiku un pilsonisko ērtību. Taču, kad iejušanās garām slīdoša tramvaja pasažierī būs notikusi, izstāde piedāvās sarunu ar sevi un Daņiļevskas gleznām.
Daņiļevska sev raksturīgajā, krāsu toņiem nekautrīgi uzziedēt ļaujošajā rokrakstā radījusi iztēli kairinošu mozaīku jeb sešus skatus pa logu. Mākslinieces gleznās šķietamais telpas tukšums un kontrastējošais krāsas blīvums sapurina iztēli, atstājot gana daudz vietas personiskam, atmiņās sakņotam piedzīvojumam.
Daņiļevskas gleznās šķiet atdzīvojusies "Aurora Borealis" jeb Ziemeļblāzmas vizmojošā netveramība, pāts pirmdienas rīts vai simttoņu pelēcība, epizodes, kurā katrs ir saskatījis un izdzīvojis ko citādāku. Kā jau skatoties garām slīdošu logu rindā.
Šī ir otrā Daņiļevskas un Jakšpētera personālizstāde galerijā "Istaba", kas tapusi tandēmā.