Stūra mājā būs skatāma Lietuvas mākslinieka Deimanta Narkēviča personālizstāde 'Atmiņu arheoloģija'  (9)

Līdz šim Deimanta Narkēviča darbi Latvijā nav bijuši izstādīti un šī būs unikāla iespēja Latvijas mākslas interesentiem iepazīties ar mākslinieka daiļradē nozīmīgām instalācijām un videodarbiem, kas kļuvuši aktuāli pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā, stāsta izstādes rīkotāji.

Deimants Narkēvičs (dzimis 1964. gadā, Utenā, Lietuvā) ir viens no spilgtākajiem un aktuālākajiem šābrīža Baltijas valstu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, stāsta rīkotāji. Mākslinieka karjeru viņš sāka 90. gadu sākumā pēc Viļņas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļas absolvēšanas, bet pasaules slavu ieguva pievēršoties dažādu naratīva struktūru pētniecībai kino un video medijā. 

Mākslinieks regulāri piedalās grupu izstādēs un kopš 1994. gada ir sarīkojis vairāk nekā sešdesmit personālizstādes dažādās pasaules valstīs. Deimants Narkēvičs ir bijis vairāku Venēcijas mākslas biennāļu dalībnieks, piedalījies Sanpaulu, Istanbulas un Gvandžū bienāllēs, kā arī Manifesta 2 un Manifesta 10 lielizstādēs un daudzos starptautiskos filmu festivālos. 

Viņa darbi atrodas nozīmīgākajās mūsdienu mākslas kolekcijās pasaulē – Teita Modernās mākslas galerijā Londonā, Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA), Reinas Sofijas Modernās mākslas muzejā Madridē, Parīzes Modernās mākslas muzejā, Modernās mākslas muzejā Louisiana Kopenhāgenā u.c. Mākslinieks dzīvo un strādā Viļņā.

Izstādes "Atmiņu arheoloģija" ietvaros skatītājiem tiek piedāvāts iepazīties ar pēdējos gados radītajām mākslinieka instalācijām un video darbiem, kas kļuvuši aktuāli pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā, stāsta rīkotāji. 

"Mākslinieka darbi ir sava veida nesenās pagātnes pētījumi, ko varētu nodēvēt arī par atmiņu arheoloģiskajām praksēm. Narkēvičam rūp pagātnes un tagadnes mijiedarbība. Mēs atceramies pagātni arī tāpēc, ka kaut kas šajās atmiņās mums ir aktuāls šodien. Savos darbos mākslinieks mums palīdz atgūt atmiņas par pagātni, kas savā neizbēgami nepilnīgajā un atjaunotajā veidolā turpina iespaidot mūsu tagadnes vērtējumu. Arheoloģiju mēdz dēvēt par zinātni, kura pēta "pagātnes pēdu nospiedumus". Šīs "pagātnes pēdas" mākslinieka darbos pārvēršas atmiņu fragmentos - vārdos un domās, kas izkristalizējas daudzējādos stāstos," stāsta izstādes organizatori.

Izstādes darba laiks - no trešdienas līdz sestdienai no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00. Tās kurators ir Māris Vītols (Latvija). Ekspozīciju Rīgā papildina izstādes katalogs. Ieeja izstādē ir bez maksas.