Atklās trīs seksuālajai identitātei veltītā projekta 'Šķērssvītra' izstādes

18. jūnijā plkst. 18 galerijā "427" tiks atklāta Ņujorkā dzimušā mākslinieka Metjū Luca-Kinoja izstāde "Princese Ponpona krītošo ziedu namā".

Metjū Luca-Kinoja mākslinieciskās prakses pamatā ir performancēs balstīta fantastisku telpu radīšana. Kolaboratīvās un "queer" mākslas prakšu dziļi ietekmētas, viņa izpētē balstītās performances ir izpaudušās kā daudzcēlienu deju izrādes, ceļojošas pusdienu ballītes un pasākumi viņa izstāžu gaitā.

"Princese Ponpona krītošo ziedu namā" iepazīstina ar sevi kā dramatisku izsmēlumu galerijas 427 telpā. Japānas literatūras klasikas - "Teiksmas par Princi Gendži" - naratīvs tiek pasniegts kā vides pētījums, kura varoņi visi ir vienlīdz lielā mērā atbrīvoti no dzimumu lomām un attēloti kā lielizmēra gleznu tīstokļi.

Istabā logu tuvumā pie griestiem karājas miglainas varoņu skices, veidotas no auklām. Galerijas apmeklētāji tiek aicināti ienākt stāstā caur tekstūru, nevis caur tekstu.

Grupas izstāde "Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju" laikmetīgās mākslas centrā "kim?" tiks atklāta 18. jūnijā plkst. 19.

Kā stāsta Maniņa, vārdam "šķērss", kas svešvārdu vārdnīcā atrodams pie šķirkļa "transversiāls", piemīt vērā ņemams potenciāls, ja tiek meklēts latviskojumu terminam "queer", ko ieviesa astoņedsmitajos gados, runājot par katra paša personīgajām attiecībām ar savas seksualitātes īpatnībām.

Izstāde "Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju" ir pirmā reize, kad publiska mākslas institūcija Latvijā ir pievērsusies "šķērsām" laikmetīgās mākslas izpausmēm. Citādais te nav pretnostatīts normatīvajam kā dīvaiņa vienpatībā ieslēgts un nepieejams tabu, bet gan kā pieļāvuma izteiksmē formulēta apjausma par būtībā atpazīstamu, sevī aizsniedzamu un pašrocīgi modificējamu personīgās identitātes rakursu.

Iesprausta starp normatīvo un fantāziju, šķērssvītra pārvaicā pašsaprotamo jautājumos par seksuālo identitāti. Taujā, kāda ir atšķirība starp identitāti un piederību, starp piederību un piedienību. Runa nav tikai par homoseksualitāti, bet par tēmu loku, kas krustu šķērsu reizēm šaudās pa galvu jebkuram. Jo šķērsais, pirmkārt, sākas ar tiesībām būt aseksuālam. Un diez vai beidzas ar ilgām pēc poliamorijas. Turklāt izejas punkts te meklējams viņpus partnerības konteksta: šķērsā reflekss pašam sevī un iekšējais dialogs ar apkārtējās vides rosinātām iztēles iespējamībām. Iztēle ir universāla īpašība, un pavedinoša māksla tādēļ domāta pat konservatīvajiem. Var jau būt, ka taisnprātība ved stāvus debesīs, bet galu galā, ja runa ir par bezgalīgo ārpus Eiklīda ģeometrijas ietvariem, pat divas paralēlas taisnes izrādās šķērsas gana, lai kādreiz tomēr satiktos.

Grupas izstādi veido darbi, kuros novērojama iztēles un realitātes savstarpējā berze ar neparedzētiem sinerģijas uzplaiksnījumiem ierasto dzirksteļu vietā. Dažādo sakausējumu paraugiem ir atšķirīga uzbūves struktūra. Te ir gan personīgo dzīvesstāstu fragmenti, kā mikrovēstures pieraksts, kas nepretendē uz mākslas darba statusu, gan konceptuāla rakstura instalācijas bez naratīva pazīmēm. Ir masu medijos valdošo heteronormatīvu poētiska subversija videomākslas formātā, bet turpat līdzās - ogles zīmējumi, kuros akadēmiskās mākslas izglītības sistēmai neiztrūkstošie ģipša atlējumi no antīkajām romiešu galvām šķiet zaudējuši savu "akmenī ierakstīto" identitāti. Stāstus par intīmi cilvēciskām attiecībām un izmaiņām, ko tajās ienes laika plūdums, risina vairākas fotodarbu sērijas, un savs vēstījums nododams arī no pagātnes negaidīti uzpeldējušiem sadzīves artefaktiem.

Sasaistīt periodu pirms homoseksualitātes dekriminalizācijas Latvijā ar "šķērsā" interpretācijām 20. - 21. gadsimta mijas laikmetīgajā mākslā ir kā treniņš komunikācijas ekvilibristikā. Tādēļ starp izstādē iekļautajiem darbiem vairākkārt pavīd arī teju atrofējusies, bet saskarsmei ar pagātni būtiska saziņas forma: vēstule. Tās saliktas vitrīnā kā dokumentāla vēstures liecība vai arī kalpo kā epistulāras formas sociālā plastika. Laikā, kad uz aploksnes oficiāli iespējams uzlīmēt pastmarku ar ''Tom of Finland'' homoerotisko zīmējumu, varētu domāt, ka integrēt autsaiderus - vien īsi pirms iznīkusi pavisam - ir paguvusi pat viskonservatīvākā no saziņas formām. Kā šāda vēstule sasniedz savu adresātu Latvijā, ir viens no izstādes "Šķērssvītra" zemsvītras jautājumiem.

Izstādē iekļauti darbi no "Tom of Finland" un Edgara Ozoliņa arhīviem, tajā piedalās Zakarija Drakere un Rīss Ernsts no ASV, Lukass Foletu-Selinskis no Brazīlijas un Vācijas, Atis Jākobsons no Latvijas, Alīsa Koena no Kanādas, Vladislavs Nastavševs no Latvijas, Benijs Nemerofskis Ramsejs no Kanādas un Vācijas, Armīns Ozoliņš no Latvijas, Karols Radžiševskis no Polijas, Volfgangs Tilmans no Vācijas un Vilnis Vējš no Latvijas.

"Personām līdz 18 gadu vecumam atļauts apmeklēt izstādi tikai vecāku vai aizbildņu uzraudzībā," norāda rīkotāji.

Toties 19. jūnijā plkst. 16 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā tiks atklāta Ingas Melderes izstāde "Blaumaņa istaba".

Izstādes balsts ir Rūdolfa Blaumaņa vēstuļu sarakste, kurā nolasāma aizbildnieciska mīlestība pret jauniem literatūras talantiem, kas izpelnās arī paša rakstnieka bažas, kā šādas jūtas varētu tikt interpretētas sabiedrībā tālāk. Izmantojot rakstnieka leģendāro un muzeja ekspozīcijā iekļauto kažoku kā patvēruma, azotes un eksplozīva gaismas ķermeņa - jo silts, visaptverošs, tēvišķs, brālīgs - simbolu, māksliniece ieinteresēta novērot, vai mūsu aizspriedumi pret homosociālām attiecībām neierobežo to plašo krāsu paleti, kādā varētu zaigot un zaigo romantisma laika draudzības formas.

Izstādes apmeklētājiem apskatei un iegādei būs pieejama īpaša pastkarte - mākslinieces veltījums Aspazijai jeb, Blaumaņa vārdiem izsakoties, "mazajai marcipānčūskai" dzejnieces jubilejas gadā.

Visas projekta "Šķērssvītra" izstādes būs aplūkojamas līdz 2. augustam. Tās ir iekļautas "EuroPride 2015" oficiālajā kultūras pasākumu programmā.