Starptautiskais mākslas festivāls 'Cēsis 2015' - programma

biļetes var iegādāties no 8. jūnija visās Biļešu Paradīzes kasēs un internetvietnē, festivāla "Cēsis 2015" laikā arī pasākumu norises vietās.

Jau sākot no festivāla atklāšanas 3. jūlijā Cēsu alus brūzī būs skatāma izstāde "Tālas noskaņas zilā vakarā" (kuratore Inga Šteimane), kas plašam skatītāju lokam piedāvās starptautisku laikmetīgās mākslas kolekciju, tematiski korelējot ar Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu un pievēršot uzmanību Raiņa tēlu aktualizētas interpretācijas iespējām. Vēl viens būtisks izstādes aspekts ir sadarbība ar konkrētu vidi, telpām. Laikmetīgās mākslas iezīme ir mākslas darbu telpiskā integritāte un saistība ar vietas kontekstiem. To līdz šim veiksmīgi īstenojis Cēsu Mākslas festivāls un izstāde "Tālas noskaņas zilā vakarā" turpinās šo virzienu, vēsta festivāla rīkotāji.

Izstādē piedalās 11 Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieki - Arturs Virtmanis, Miķelis Fišers, Stens Āre Sandbeks (Norvēģija), Ane Grafa (Norvēģija), Elīna Broterusa (Somija), Sofija Hultēna (Zviedrija/Dānija), Tomass Bēlings (Dānija), Jurga Barilaite (Lietuva), Marguss Tamms (Igaunija), Bolata Sīlis-Hega (Dānija/Grenlande), Margrēta H. Blendala (Islande).

Izstādes kopējā konceptā iekļauta performance "Mūsu sociāldemokrātiskie ķermeņi", kas notiks 4. jūlijā pulksten 17:30 koncertzālē "Cēsis" un kurā piedalīsies tās autore Maija Hirvanena (Somija), kā arī Satu Kristīna Herala (Somija), Mīka Tominens (Somija).

"Koncertzāles "Cēsis" izstāžu zālēs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Arhitektūras muzeju tiks eksponēta Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde "NORDIC ID". Ekspozīcija centīsies sniegt atbildes uz jautājumiem, ko šodien nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā?" stāsta festivāla organizatori.

Izstādi ir sagatavojis Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls "Project Baltia" (Sanktpēterburga), Projekta idejas īstenošanai tika uzaicināti kuratori no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas, kuri piedāvās savas personiskās versijas par ziemeļu identitātes fenomena izpratni arhitektūrā.

Kinozinātniece Valentīna Freimane atlasījusi Zviedrijas kino klasikas dārgumus, kas veidoti laikā no 1919. gada līdz pat 1992. gadam. Latvijā iecienīto literatūras klasiķu Selmas Lāgerlēvas un Augusta Strindberga darbu ekranizējumi padara šo filmu programmu īpaši pievilcīgu, stāsta pasākuma rīkotāji.

Savukārt kinorežisors un kino pētnieks Jānis Putniņš sarūpējis avangarda filmu programmu "Ziemeļi". Četrus vakarus Cēsu koncertzāle varēs baudīt četras atšķirīgas Ziemeļvalstu avangarda kino programmas, kas demonstrē filmu autoru vizuālās valodas formālos meklējumus un individuālo pārliecību. Programmu noslēdz Džeka Čambersa 1970. gadā veidotā vizuāli piesātinātā filma "Londonas sirds".

Festivāla kino programmā 31. jūlijā būs skatāma arī režisora Dhīradža Akolkara 2012.gadā veidotā dokumentālā filma "Līva un Ingmars. Mīlas stāsts. Sāpīgās saites".

Festivāla teātra programmā - ciklā "Grand Prix" ir iekļautas četras Latvijas labāko profesionālo teātru labākās izrādes. Trīs no tām ir Latvijas jaunās režijas spilgtākie darbi aizejošajā sezonā, kas ieguvuši ne tikai augstu kritikas vērtējumu, bet arī skatītāju atzinību. Savukārt Jaunā Rīgas teātra uzvedums "Ziedonis un Visums" Baltijas mūsdienu Drāmas festivāla Grand Prix ir ieguvis 2011. gadā, stāsta festivāla rīkotāji. 

Šī festivāla lielais piedāvājums ir vasaras skaņas un gaismas notikums - Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojums Cēsu pils parkā 17. jūlijā, kurā piedalīsies Oļesja Petrova (mecosoprāns), Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu Mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents Andris Poga. Videorežisors Dāvis Sīmanis.

Festivāla muzikālo programmu uzsāks koklētājas Laimas Jansones, sitaminstrumentālista Arta Oruba un basista Andra Gruntes koncertprogramma "Laima Jansone un Zarbugans" Cēsu pils dārzā.

Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienas gadā Latvijas Nacionālās operas solisti atskaņos Latvijas komponistu solodziesmas ar abu dižgaru dzeju. Režisores Indras Rogas veidotajā koncertuzvedumā piedalīsies Inga Šļubovska (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors), Rihards Millers (baritons), Krišjānis Norvelis (bass), Ērika Apeine (klavieres).

Mūzikas programmā iekļaui arī brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, kuri koncertā "Sax Voyage" muzicēs kopā ar Vācijā dzīvojošo jauno armēņu saksofonistu Airapetu Arakeljanu un Rīgā dzimušo jauno pianistu Gļebu Koroļovu. Viņu sarūpētajā programmā līdzās Raimonda Petrauska vīzijām par Pola Desmonda, Ala Di Meolas un Ādolfa Skultes tēmām būs arī Fransuā Borna, Pētera Čaikovska, Arama Hačaturjana, Pedro Ituraldes un Takasi Josimacu skaņdarbi.

Dānijā rezidējošajā koka pūšaminstrumentu kvintetā "Carion" spēlē arī divi latvieši - klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks. Līdzās viņiem - ievērojamus starptautiskus panākumus guvusī ungāru flautiste Dora Šereša, Dānijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmais mežradznieks Dāvids M.A.P. Palmkvists un dāņu fagotists Nilss Anderss Vedstens Larsens, stāsta festivāla rīkotāji. Koncertā Cēsu pils klētī "Carion" prezentēs 2015. gada jubilāra Karla Nilsena (dz. 1865) Kvintetu, Bēlas Bartoks, Žaka Ibēra, Ģerģa Ligeti un Franča Lista skaņdarbus.

Arī "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā raugās jubilāru virzienā un savā programmā iekļauj somu nacionālā varoņa un simfoniskās mūzikas dižmilža Žana Sibēliusa (dz. 1865) Trešo simfoniju. Ziemeļu dimensiju šajā koncertā papildinās igauņa Erki Svena Tīra "Bākas" starmeši, norvēģu avangardista Rolfa Vallīna Boyl un dāņu meistara Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts ar Gunta Kuzmas solo. Savukārt Sinfonietta Rīga kvartets Ungurmuižā atskaņos programmu "Melanholiskais valsis un tango, stāsta rīkotāji.

Kora mūzikas interesentus iepriecinās Strasbūras filharmoniskā orķestra koris diriģentes Katrīnas Bolcingeres vadībā. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā kora izpildījumā skanēs Johannesa Brāmsa, Antona Bruknera, Morisa Diriflē un Frānsisa Pulenka skaņdarbi.

Kā ik gadu koncertu un izrāžu laikā vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.

Jau kopš pirmā Cēsu Mākslas festivāla norises 2007. gadā tradicionālās un laikmetīgās kultūras manifestācija Cēsu pilsētā katru vasaru ir kļuvusi ne tikai par augsti novērtētu tradīciju, bet arī par vasaras ievērojamāko mūsdienu kultūras pasākumu kopu Vidzemē un visā Latvijā, stāsta festivāla organizatori.