Paziņoti 'Purvīša balvas' 2015. gada otrā ceturkšņa nominanti

Jākobsons balvai nominēts par personālizstādi "Dark Matter" Mūkusalas Mākslas salonā. Žūrija izstādi raksturojusi kā enerģētisku un fascinējošu, kurā formas perfekcija tikai vairo satura dziļumu, kā tas funkcionēja mākslā pirms izkopta akadēmisma. "Tā kā darbu saturs ir kaut kas ārpus mūsu zināšanu apvāršņiem eksistējošs, atpazīstamo ģeometrisko un ainavisko formu kontrasts, ogles un mašīneļļas materialitāte, ūdens virsmas un dzīvnieka ādas pulsācijas kļūst par vārtiem uz tumsas zemi. Ata Jākobsona vienlaikus romantiski konceptuālā, sensuāli izsmalcinātā un vēsi abstraktā pieeja interesanti sasaucas ar vairākām atšķirīgām mākslas vēsturē pieredzētām utopijām, to skaitā K.Maļeviča, E. Lisicka projektiem," pamatoja mākslas zinātniece Aiga Dzalbe. Žūrijas pārstāvji Vilnis Vējš savukārt atzīmēja mākslinieka oriģinālo rokrakstu un neaizvietojamo vietu Latvijas mūsdienu mākslā. "Motīvi, arī atkārtoti, nekļūst vienmuļi, profesionālā un tehniskā kvalitāte šaubas nerada," papildināja Vējš.

Žūrijas dalībniece Elita Ansone atzīmēja, ka Jākobsons pievienojies tai mākslinieku strāvai, kurus saista Visuma pētījumi un kuri pēdējā desmitgadē pievēršas fizikas un mistikas krustpunktiem, vēloties atgādināt par to, ka šajā pasaulē ir vairāk nezināmā nekā zināmā. "Māksliniekam izdevies radīt viengabalainu, iespaidīgu vizuālo tēlu, kas rosina kā intelektuālās, tā emocionālās maņas," vērtēja Ansone.

Lāce balvai nominēta par izstādi "Nogrieznis", kas tapusi sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi un mākslinieku Kristu Pudzenu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Žūrijas pārstāvji atzīmējuši, ka ekspozīcijas uzbūve ar puslokā, vienlaidus uz grīdas saslietajām lielformāta gleznām ("Nogrieznis") un perpendikulāri pretī organizēto "telpu telpā", kur ģeometriskā progresijā sarindotas mazākā izmēra kompozīcijas ("Pārsāts"), kopā ar Skuķes skaņdarba atskaņojumu rada teju vai sakrāla pārdzīvojuma iespēju. "Abstraktie, ahromātiskie audekli liek domāt par ķermeniskumu, kustību, kaislību, gandrīz horeogrāfisku pasaules un esības izjūtu, nebeidzamu cīņu starp tumšo un gaišo. Dažādie kustības virzieni, mērogu saspēles, skaņas kāpumi un kritumi, virmojošais gleznieciskais atmosfēriskums un tajā smagi krītošie akli melnie akcenti provocē konfrontējošu, dramatisku, bet reizē atbrīvojošu katarsi," vērtēja eksperte Daina Auziņa. Žūrijas pārstāvis Jānis Taurens stāstīja, ka izstāde ir līdz detaļām nostrādāta vizuālajā elementā, piemēram, ar roku rakstītie gleznu nosaukumi uz papīra lapām atbilst gleznu izmēram, kā arī skaniskajā elementā, ko parāda Skuķes skaņdarbs pūtēju kvintetam, gleznu un skaņu instalācija veidota sadarbībā ar Skuķi un Pudzenu. Viņaprāt, izstāde arī veido īpašu darbu lasījumu režiju, kurā vieta atvēlēta arī skatītāja un klausītāja izvēlei, kas darbus padara kaut kādā ziņā performatīvus.

Krišu Salmani, Annu Salmani un Pētersonu žūrija balvas nominācijai izvēlējusi par izstādi "Dziesma" izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā. Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990.-2013.gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatējuši, ka dziesmu tekstos visbiežāk lietotais vārds ir saule, tad seko meita un trešajā vietā ir Dievs. Izstādei izvēlēts vārds "Dievs", un Pētersons veidojis kolāžu "Dievzemīte I" no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas izveidota no Dziesmu svētku ierakstiem. "Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas," izstādi raksturoja Ansone. Taurens viņas teikto papildināja ar to, ka šo darbu iespējams nominēt arī mūzikas balvai.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, tajā skaitā bija Viktorijas Ekstas personālizstāde "Dievs. Daba. Darbs" Ziemeļblāzmas kultūras pilī, tekstu grupas "Orbīta" darbs "Mirgojošais atklāsmes kristāls. Dzejolis LED ventilatoriem" grupas izstādē "Man sirdī tīģer's" Mākslas stacijā "Dubulti", izdevumu ''Popper nr. 10'', "Virs zemes" un izstādi "Popper Magazine. Virs zemes" galerijā "Alma", Kriša Salmaņa darbu izstādē "Viss, ko mēs meklējam, allaž ir tepat tuvumā, varbūt vien norādes tiek lasītas nepareizi?" galerijā "Alma", kā arī Romāna Korovina ekspozīciju "Tēvs darbā" Latvijas laikmetīgās mākslas izstādē "Ornamentālisms" 56. Venēcijas mākslas biennālē.

No 2014.gada 8.decembra līdz 2016.gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20.gadsimta 2.puses līdz 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vējš, filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Auziņa, kā arī lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Žūrija izvērtēja izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2015.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Purvīša balva tiks pasniegta 2017.gada februārī. Tā dibināta 2008.gada sākumā, un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", bet ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".