Interese, kādu šovasar piedzīvoja fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras māja ar tur notiekošajiem pasākumiem, apliecina telpu trūkumu mākslai, taču šādi kampaņveidīgi pasākumi nespēj kompensēt valstiski nozīmīgas mākslas telpas trūkumu valstī, stāsta "Mākslai vajag telpu" valdes locekle Katrīna Leiškalne.
"Mākslai vajag telpu" Vasaras mājas izstāžu cikls tika noslēgts vakar ar gleznotājas un fonda "Mākslai vajag telpu" dibinātājas Džemmas Skulmes sveikšanu viņas 90 gadu jubilejā.
Skulme skaidroja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa ir piekritusi rīkot publisku dzimšanas dienas svinēšanu, ir misija panākt pēckara un mūsdienu mākslas muzeja izveidi Rīgas Tehniskās universitātes ēkā, Kaļķu ielā 1.
Fakts, ka pēckara un mūsdienu māksla plašākai sabiedrībai ir pieejama vien īslaicīgi uzstādītos konteineros, rada ļoti nopietnas bažas par latviešu kultūras ilgtspēju un attīstību. Māksliniece atgādināja, ka nacionālo un valsts apziņu vistiešākajā veidā rada iespēja apgūt un izprast savas tautas mākslas un kultūras mantojumu, analizējot to visas pasaules kontekstā. Diemžēl Latvijas mākslinieku veikums, tostarp arī pašas Skulmes darbi, nekur nav apskatāms. Mūsdienu māksliniekiem tejui nav pieejama informācija par viņu aroda priekštečiem, radot absurdu situāciju, ka mūsu pašu mākslas dižgaru vārdi drīzumā vien var nokļūt aizmirstībā, pat īsti neiepazīti un neapzināti.
Tāpēc mūsdienu mākslas telpas izveidi gleznotāja saredz kā savu misiju un Latvijas valsts lielo uzdevumu, kas visiem kopā ir jāpaveic.
Savukārt fonda "Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns pauda cerību, ka Vasaras mājas panākumi ir pavirzījuši Latviju soli uz priekšu pēckara un mūsdienu mākslas muzeja izveides procesā.
Valstij ir pienākums dokumentēt mākslas procesu it visos tā veidošanās un attīstības posmos un tikai valsts muzejs var nest atbildību par mūsdienu mākslas procesa atspoguļošanu, ir pārliecināts Zuzāns. Viņš minēja, ka divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava mūsdienu mākslas muzeja, un privāts muzejs nav un nevar būt pilnvērtīgs risinājums problēmai, ko valsts ilglaicīgi ir izvairījusies risināt.
"Nav pieņemams, ka valsts turpina ignorēt vismaz piecas desmitgades Latvijas mākslā - to laikā ir tapis pamats un saknes mūsdienu mākslai, un 20. gadsimts Latvijas mākslā nebeidzas ar 1945. gadu. Tāpēc pēckara perioda māksla ir jāiekļauj muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, neizolējot to no 20. un 21. gadsimta," pauda fonda valdes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras māja atradās bijušās skaņu plašu rūpnīcas "Melodija" teritorijā, Kalnciema ielā 36/38. Vasaras māja bija atvērta no 9.jūnija līdz 20.septembrim. Tajā atradās ne tikai izstāžu zāle, bet arī kafejnīca. Uz laiku izveidotā būve kalpoja par platformu mākslas norisēm, kas vērstas uz apmeklētāju iesaistīšanu. Vasaras mājā notika arī mākslinieku autorvakari, lekcijas, diskusijas, performances, dīdžeju uzstāšanās un radošās darbnīcas bērniem.