Glezniecība ir mana misija. Saruna ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu

Izstādē "Sapņu upe" gleznotājas Kristīnes Luīzes Avotiņas darbi būs apskatāmi uz desmit ekrāniem, izmantojot mūsdienu digitālās tehnoloģijas, arī kustības, skaņas, gaismas, animācijas efektus. Izstādi veido projekta idejas autore Sandra Jonāne, režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, scenogrāfs Didzis Jaunzems un skaņu mākslinieks Uģis Vītiņš. Darbu multimediālais vēstījums ilgst 22 minūtes.

Tieši šogad aprit desmit gadu, kopš Kristīnes Luīzes Avotiņas pirmās personālizstādes, un nejauši sakritis, ka izstāde "Sapņu upe" ir mākslinieces labāko darbu retrospekcija, mūsdienu mārketinga terminoloģijas lietojot, varētu teikt "best off". Gleznotāja uzsver liktenīgu sakritību nozīmi šajā projektā. Pirms vairākiem gadiem tieši viņas gleznas savedušas kopā viņu un Sandru Jonāni.

Pēc tam, kad Jonāne Izraēlā apmeklējusi starptautisko multimediju izstādi "VGA exhibition/ Van Gogh Alive", viņa piedāvājusi Kristīnei Luīzei Avotiņai veidot līdzīgu projektu. "Izstāde par van Gogu viņu bija milzīgi iespaidojusi, Sandra teica, ka pēc izstādes apmeklēšanas viņai bijusi sajūta, ka kļuvusi par labāku cilvēku, tas nozīmē – izstāde viņai bija devusi kaut ko ļoti būtisku kā cilvēkam.

Kad man vaicāja, vai es būtu gatava kaut ko līdzīgu atļaut darīt ar saviem darbiem, es atteicu – kāpēc ne?" atceras māksliniece, piebilstot, ka jaunam māksliniekam liels pagodinājums ir, ja viņa darbu novērtē, ja viņa darbus palīdz parādīt pasaulei. Viņu nav arī baidījis tas, ka pašas radītie darbi tiks izmantoti gan pilnībā, gan fragmentāri, gan palielinājumā, gan kustībā un vēl daudzos veidos.

"Man nav iebildumu pret manu darbu, ja tā var teikt, preparēšanu, ja vien ar to tiek izdarīts kaut kas labs," nosaka māksliniece. Tiesa gan, ka Vinsentam van Gogam veltītā izstāde bijusi ar biogrāfisku ievirzi, bet to gan māksliniece nav vēlējusies, tāpēc šajā galvenais fokuss likts uz viņas darbiem. "Pa lielam – es jau vēl neesmu nekas, esmu tikai dzīves sākumā, tāpēc šāds pavērsiens ir tikai loģisks," skaidro māksliniece.

Izstādē "Sapņu upe" izmantotas vairāk nekā 50 Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznas no kopumā vairāk nekā 500 radītajām desmit gadu laikā. Darbi nosacīti dalāmi četrās sadaļās jeb četros posmos, kas būtiski viņas radošajā karjerā. Ģimenes mājās Liezērē – vietā, kas viņai mīļa kopš bērnības – viņa uzgleznojusi lielāko daļu savu darbu.

Parīzi māksliniece sauc par savām otrajām mājām un atzīst, ka šī pilsēta viņu "vienkārši iedvesmo". Barselonu, kur viņa 2009. gadā studēja "Escola Massana", viņa sauc par savām trešajām mājām, un šis periods viņas radošajā karjerā zīmīgs ar to, ka, tur esot, viņa iemācījusies noticēt sev un nebaidīties no košajām krāsu attiecībām.

Savukārt mazā Bali sala devusi atbildi uz pašas jautājumu par krāsām dabā, un tā bijusi skaidra un nepārprotama – daba ir košāka par viņas spēju to attēlot. Lai vai kādi bijuši māksliniecisko izpausmju meklējumu periodi, nemainīgas palikušas tēmas, kas viņu interesē, un tās ir – daba un cilvēku savstarpējās attiecības.

"Apzinos, ka esmu ļoti ražīga. Dievs man iedevis spēju strādāt daudz, un strādāšana man ir dabisks stāvoklis, tāpēc nav svarīgi, cik daudz esmu uzgleznojusi kopš savas pirmās personālizstādes, daudz būtiskāk ir tas, ka arvien mazāk paliek tā, ko es nevaru uzgleznot. Un tas paver milzīgus plašumus, jo, ja tā var teikt, man rokas kļūst arvien brīvākas, arvien vairāk varu radīt. Būtiski arī tas, ka arvien vairāk pārliecinos par to, ka krāsu toņi, ar kuriem gleznoju, ir absolūti pareiza izvēle. Un glezniecība ir mana misija," saka Kristīne Luīze Avotiņa.

Par labu sakritību māksliniece uzskata izstādes norises laiku, jo gada vistumšākajā posmā, "kad visiem pietrūkst gaismas, ļoti gribas kaut ko uzmundrinošu. Daudzi cilvēki man ir teikuši, ka manas gleznas palīdz tikt pāri tumšajiem brīžiem dzīvē".