Izstādē eksponēti mākslinieku Aijas Zariņas, Armīna Ozoliņa, Jāņa Indāna un Eimanta Ludaviča (Eimantas Ludavičus, Lietuva) darbi, kas tapuši 2015. gadā.
"1894. gada 3(15).aprīlī notikusī Aspazijas lugas "Zaudētas tiesības" pirmizrāde raisīja asas un ilgstošas diskusijas par mākslas lomu sabiedrības tikumības sargāšanā un veidošanā. 2015. gada 28. septembrī eksplodējusī Izglītības likuma 11.1 pantā pusgadu iepriekš ieliktā bumba rādīja, ka diskusiju ir iespējams un nepieciešams turpināt. Tiesa, Aspazijas jubilejas gadā, kad ikviens izmanto iespēju apliecināt, cik tuvas un nozīmīgas tam ir jubilāres aizstāvētās vērtības un pārliecības, ar jaunu joni uzjundītā autora/-es mākslinieciskās brīvības apspriešana un iespējama ierobežošana vispārēja, tātad augstāka labuma, vārdā liecina, ka 19. gadsimta beigu priekšstats par publikai derīgo un kaitīgo, atļaujamo un liedzamo ir visnotaļ dzīvs. Vai varbūt par to, ka cieņas apliecinājumi Aspazijai viņas jubilejā vairāk saistīti ar kolektīvo tradīciju un pienākumu, ne tik daudz pilnu apjausmu par to, kādus uzskatus dzejniece savos darbos un dzīvē sargājusi un paudusi," raksta izstādes kuratore.
Izstādē aplūkojams Aijas Zariņas piecu darbu poliptihs, kas balstīts Aspazijas agrīnās poēmas "Saules meita" (1893) motīvos: vai piedot pāridarītājam ir vājuma vai spēka tikums? Jāņa Indāna fotokolāžu cikls "Trimdas slāņi" pievēršas trimdai kā apziņas stāvoklim, kas veidojas kā ārējās un iekšējās pasaules konfrontācijas sekas. Armīna Ozoliņa instalāciju "Atpūta", "Rotaļlietas", "Vallenšteina dārzs" šķietami dīkais, bezrūpīgais vēstījums glabā neizrunāta konflikta, pagātnē notikušas nodevības atrisinājuma gaidas. Īpaši izstādei radīts arī jauns Aspazijas portrets "Vērotāja".
Eimanta Ludaviča darbi "Aitas", "Brieži" un "Krucifikss" sasaucas gan ar Aspazijas daiļradē nozīmīgo un atkārtoti interpretēto pasaules glābšanas tēmu, gan domājamā glābjamā - indivīda, pūļa, cilvēces - vērtības jautājumu. Eksponētajos darbos atkārtojas caurspīdīguma, dubulta lasījuma, redzamās īstenības neskaidro robežu tēma, netīšas un gribētas pārprotamības un vilšanās motīvi.
"Tikums un netikums ir tikai krāsas" ir daļa no Latvijas Rakstnieku savienības īstenotās Aspazijas un Raiņa jubilejas gada programmas "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!".