Vilipsōns. Izstādes atklāšana - 8
Foto: Didzis Grodzs
Galerijā "Istaba" no 12. aprīļa līdz 21. maijam ir skatāma Aivara Vīlipsōna personālizstāde "Diagnosis". Viņš pats saka – septiņas grafikas, viena skulptūra un viens bilžuks, jo "es savus darbus nesaucu par gleznām, jo, manuprāt, gleznas ir Borisam Bērziņam un citiem šāda ranga māksliniekiem". Par aktuālo izstādi un brīvo telpu skatītājam sarunā ar Līgu Rušenieci.

Ar galeriju "Istaba" sadarbība veidojas noturīga – šī ir jau sestā izstāde, turklāt ik gadu pa jaunai darbu kolekcijai. Kā skaidrot jūsu savstarpējo patiku un pievilkšanas spēku?

Galerija "Istaba" ir tuvu manām mājām, tuvu arī man tik ierastajam restorānam "Oziris", tātad tā ietilpst manā Bermudu trijstūrī. Turklāt galerija "Istaba" nav pārāk liela, tieši tas mani arī pievelk. Atceros, ka padomju laikos ik rudeni notika milzīga izstāde, kurā māksliniekiem bija iespēja izstādīt savus jaunākos darbus. Tas jau arī nav slikti – tāds atskaites punkts, bet es varu izstādē uztvert kādus pirmos piecus, labi – desmit darbus, bet pēc tam ir, ja tā var teikt, jāatstrādā samaksāto naudu par biļeti, respektīvi – ir jāizstaigā visa izstāde, jācenšas visu apskatīt, lai gan jēga ir maza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!