Nacionālo mākslas muzeju atklās ar Miervalža Poļa un Borisa Bērziņa izstādēm  (23)

Lielajā izstāžu zālē atklās izstādi "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība", savukārt ceturtā stāva izstāžu zālēs būs skatāma izcilā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa mantojuma kolekcijas darbu izstāde "Sudrabs/zelts".

"Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība"

Gaidāmā izstāde būs līdz šim vērienīgākā pazīstamā mākslinieka Miervalža Poļa (1948) darbu skate, kas aptver visus viņa radošās darbības periodus, liecinot par daudzām nozīmīgām epizodēm Latvijas mākslā pēdējo četrdesmit gadu laikā.

Izstādē būs eksponēti gandrīz 200 mākslas darbi – gleznas, zīmējumi, kolāžas, kā arī plašs dokumentālais materiāls, kas strukturēts vairākās tematiskās sadaļās. Izstādes kuratore – Daina Auziņa.

Visplašāko izstādes daļu veido Miervalža Poļa gleznotie portreti. Šis žanrs mākslinieku saistījis jau kopš studiju gadiem un pakāpeniski kļuvis par vienīgo viņa glezniecībā. Blakus pašportretiem un tuvinieku portretiem, starp meistara modeļiem izceļami daudzi nozīmīgi kultūras, biznesa un politiskās elites pārstāvji, tostarp divi Latvijas Republikas prezidenti un trīs Rīgas domes priekšsēdētāji. Daudzi no šiem portretiem nekad nav bijuši publiski eksponēti.

Komunikācijai ar apmeklētājiem izstādē būs izmantotas daudzveidīgas satura interpretācijas formas no klasiskiem ekskursiju un radošo darbnīcu piedāvājumiem līdz performancēm. Katram izstādes viesim būs pieejams bezmaksas ceļvedis latviešu, krievu vai angļu valodā ar kuratores un rakstnieku komentāriem par atsevišķām ekspozīcijas sadaļām un mākslas darbiem. Bērniem, Miervalža Poļa daiļrades iepazīšanai, paredzētas darba lapas ar iesaistošiem uzdevumiem. Pēc iepriekšējas pieteikšanās tiks rīkotas arī eļļas glezniecības un aplikācijas darbnīcas. Katru nedēļas nogali iepriekš izziņotos laikos notiks bezmaksas ekskursijas latviešu, krievu un angļu valodā. Ar lekciju aicināta uzstāties mākslinieka monogrāfijas autore Eimija Brizgale. Maijā, jūnijā un jūlijā ar performancēm muzeja pagalmā uzstāsies mākslinieki Krista Ose, Anda Lāce un Ivars Grāvlejs.

Vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, 20. gadsimta 70. gados Polis drosmīgi un skaļi ienāca mākslas dzīvē kā viens no pirmajiem fotoreālisma pārstāvjiem Padomju Savienībā, attīstot šo stilistiku subjektīvās formas un tēmu variācijās. Atšķirībā no citiem virziena pārstāvjiem, viņš labprāt strādāja arī maza izmēra formātos, fotogrāfijas imitācijai izmantojot paša un citu autoru uzņemtus kadrus un reizēm kombinējot tos ar fantāziju. Mākslinieku interesēja realitātes uztvere un realitātes atspoguļošanas mehānismi, kam viņš pievērsa uzmanību gan savā radošajā praksē, gan rūpīgās mākslas vēstures un filozofijas studijās. Atsevišķos darbības periodos Miervaldis Polis pievērsās gleznošanai no dabas vai brīvai kompozīciju sacerei, tomēr pārsvarā par pamatu gleznām un zīmējumiem izmantoja attēlu. Ar apbrīnojamu tehnisko virtuozitāti savās "klusajās dabās" ar grāmatām, pastkartēm, fotogrāfijām un avīžu izgriezumiem viņš uzbūra optisku ilūziju par priekšmetu materialitāti un fizisko apjomu.

Performancē, ko pats autors Miervaldis Polis dēvēja par "spontāno" vai "fantomu teātri", plašu atpazīstamību iemantoja viņa 1986. gadā dibinātais "Ego centrs" un 1987. gadā radītais Bronzas cilvēka tēls. Poļa akcijas gandrīz vienmēr notika atvērtā publiskā telpā un bija orientētas uz mijiedarbi ar nejaušu skatītāju – garāmgājēju. Pastaiga pa Rīgu, kolektīva ubagošana Brēmenē, tikšanās ar Balto cilvēku Helsinku samitā, saulespuķu sēkliņu tirgošana pie Laimas pulksteņa, kā arī Bronzas cilvēka pārtapšana par Balto cilvēku ir vienas no spilgtākajām viņa performatīvās darbības epizodēm.

Boriss Bērziņš "Sudrabs/zelts"

Izstādei izvēlēti vairāk nekā 50 darbi, kas veidoti dažādās tehnikās – eļļas gleznojumi, kolāžas, zelta un sudraba plāksnīšu izmantojums, zīmējumi ar lodīšu pildspalvu. Tie tapuši laikā no 1959. gada un izsmeļoši ataino mākslinieka patstāvības meklējumus dažādos virzienos un veidos, pacietīgo, skrupulozo un smalko darbu. Izstāde kuratore – Gundega Cēbere.

Boriss Bērziņš (1930–2002) ir viens no redzamākajiem pārstāvjiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses kultūrainā. Vienmēr bijis aktīvs un sabiedrisks, atsaucīgs un humora pilns, vērojis dzīvi un mākslu, domājis, vērtējis un gleznojis, visā dzīves garumā mērķtiecīgi risinot sev pašam izvirzītos uzdevumus. Saskaņā ar gleznotāja testamentu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēma mantojumā viņa radošo darbu kolekciju. Bagātīgais darbu klāsts sniedz pārliecinošu priekšstatu par meistara ražīgā mūža veikumu, kur spilgti iezīmējas viņa talanta un esības uztveres savdabība.
Boriss Bērziņš kādreiz ir teicis: "Mani neinteresē telpa, mani interesē forma." Viņš nemeklē speciālas tēmas, bet strādā ar krāsu kā pamatlīdzekli, kas nosaka darbu izteiksmi un vērtību. Veido piesātinātas kompozīcijas, it kā vienlaicīgi sacerot un attīstot sižetus, kas atklāj autora tēlaino domāšanu un netradicionālo pasaules redzējumu. Uzmanību piesaista formu un līniju ritmi, detaļu izstrādājums, mazie ieskicējumi, kas ne tikai uzrunā paši par sevi, bet to vienreizība un negaidīto vienojumu burvība valdzina, uzdzirkstī asprātīgā aizrautībā. Īpašu tonalitāti darbiem piešķir rakstītās piezīmes, kas precizē tēlojumu, atklāj tās vai citas detaļas jēgu.

Abas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs aplūkojamas līdz 28. augustam.

Atgādinām, ka LNMM galvenās ēkas (K. Valdemāra 10a) rekonstrukcija un restaurācija tika uzsākta 2013. gada februārī. 2015. gada nogalē darbi tika pabeigti un ēka nodota ekspluatācijā. Decembrī vairāku dienu garumā tika rīkotas atvērto durvju dienas, izraisot plašu sabiedrības interesi. Muzejs ar pastāvīgo ekspozīciju un izstādēm tiks atklāts 2016. gada 4. maijā.